7.7 °C
Cilvēks. Dumpis kā viens no mums. "Uldis var būt viens no mums uz ielas. Viņam piemīt ļoti liels siltums un patiesības izjūta. Viņš ir īsts. Viņš ir viens no tiem retajiem aktieriem, kuru zina ļoti daudzas paaudzes," intervijā LTV teica Ulda Dumpja 80 gadu jubilejas pasākuma režisore Ināra Slucka.
Režisors Edmunds Freibergs piebilst: "Viņš ir ļoti pozitīvs cilvēks. Varbūt brīžiem viņam šo pozitīvismu ir bijis grūti saglabāt, jo bijuši visādi dzīves pārbaudījumi, bet ar viņu vienmēr ir patīkami kontaktēties tāpēc, ka viņš nekad nav īgns, sarūdzis vai dusmīgs. Viņu patiešām mīl gan kolēģi mūsu teātrī, gan visā Latvijā. Kur viņš parādās, tur uzreiz iestājas tāda pozitīva gaisotne."
To, ka Uldi Dumpi pazīst un mīl visā Latvijā, parādīja pagājušās nedēļas notikumi – daudzie raksti, raidījumi, kuros gan tika atgādināts par aktiera dzīves un darba gaitām, gan iztaujāts pats jubilārs, viņa tuvinieki un kolēģi.
Sirsnīgs izvērties arī jubilejas pasākums uz Nacionālā teātra skatuves 3. oktobrī, kuru gan bija lemts redzēt tikai klātesošajiem, jo televīzijā tas netika ierakstīts.
Gan teātrī, gan kino viņš darbojies ļoti ražīgi, spilgti atveidojis kā nopietnās, tā komiskās lomas. Latvijas Nacionālā teātra literārā padomniece Ieva Struka izrēķinājusi, ka gandrīz 60 gadu garumā kopš 1965. gada viņš ir piedalījies vairāk nekā 130 iestudējumos teātrī. Viņa filmogrāfijā ir vairāk nekā 70 kinolomu, bet, protams, īpaši spilgti daudzi atceras Ēriku "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā", Emīla tēvu "Emīla nedarbos". No jaunāko laiku nozīmīgajām nopietnajām lomām minams Vilhelms Munters filmā "Baiga vasara".
Kur Uldis Dumpis rod spēku saņemties grūtajos dzīves pārbaudījumos? Uz šo Latvijas Radio žurnālistu jautājumu viņš atbild: "Tā ir pati dzīve, cilvēki apkārt. Man ir veicies ar labiem cilvēkiem. Gan kolēģi, gan draugi, gan ģimene mani vienmēr ir ļoti atbalstījuši. Es domāju, ka tas ir galvenais. Es nekad neesmu juties vientuļš un pamests. Ne priekos, ne bēdās."
Neziņa. Aizstāvot Ukrainu...
Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, aizvadītajā nedēļā vēstīja Latvijas Televīzija, tomēr ziņas par šo notikumu pagaidām ir ļoti skopas. Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava medijiem apstiprinājis notikušo, gan piebilstot, ka vēl tiekot gaidīts oficiāls apstiprinājums par nāves faktu.
Tomēr lēmums, vai atklāt kritušā vārdu un citas detaļas, esot tuvinieku ziņā. Kā nojaušams, latviešu karavīrs iepriekš nav tiecies pēc publicitātes.
Zināms, ka tas varētu būt noticis netālu no Limanas pilsētas Doneckas apgabalā – Krievijas drons uzbrucis privātmājai, kurā atradušies vairāki Ārvalstu leģiona karavīri. Starp viņiem arī brīvprātīgais no Igaunijas Tanels Kriguls ar kaujas vārdu Stingers, par kuru tika ziņots dažas dienas iepriekš. Igaunijai gan tas nav pirmais šāds gadījums – šā gada 7. martā cīņās par Bahmutu krita brīvprātīgais karavīrs Ivo Juraks. Savukārt jūlijā medijos bija publicētas ziņas par Lietuvas brīvprātīgo – armijas gaisa spēku pilotu Valeriju Polkovnikovu, kurš miris slimnīcā Kijivā, taču nāves cēlonis neesot saistīts ar ievainojumiem, kas gūti kara laikā.
Kopumā līdz oktobra sākumam apkopotās ziņas liecināja, ka, aizstāvot Ukrainas neatkarību, bojā gājuši vairāk nekā 300 ārvalstu brīvprātīgo. Visvairāk no Gruzijas (54), Baltkrievijas (45), ASV (33), Azerbaidžānas (32), Lielbritānijas (14), Kolumbijas (13), Polijas (12). Saskaņā ar oficiālām ziņām, kopumā Ukrainas pusē līdz šim karojuši ap 30 tūkstoši ārvalstnieku no 60 valstīm (mediji gan izteikuši pieļāvumu, ka reāli frontē pabijušo skaits esot krietni mazāks), kas atsaukušies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumam, kad viņš trīs dienas pēc pilna mēroga kara sākuma 2022. gada 27. februārī paziņoja par lēmumu veidot Ārvalstu leģionu.
