Clear 15.1 °C
P. 16.09
Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs
SEKO MUMS
Reklāma
Ir pamatotas bažas, ka šonedēļ uz lauka tikt vairs nevarēs.
Ir pamatotas bažas, ka šonedēļ uz lauka tikt vairs nevarēs.
Foto: No Ronalda Puķīša personīgā arhīva

Pēc neparasti niknā vasaras ciklona, kas tikko plosīja Latviju un piegāza laukus ar ūdeni, zemnieki gaida, kad apžūs, lai turpinātu labības kulšanu.

Reklāma

Lauksaimniekiem ir arī piesardzīgas cerības uz atlīdzību par apdrošinātajiem sējumiem.

Graudu novākšana Latvijā ritēja pilnā sparā līdz pagājušās svētdienas pusdienlaikam, kad ciklona atnestās lietavas padzina kombainus no lauka. Mazāk ir pielijusi Kurzeme, arī Latgale ir sausāka. Iespaidīgākais apjoms nolija Rīgā, Jūrmalā, Olainē, Dobelē un Jelgavā.

Latvijas vidienes reģionos, kur nokrišņi bija visintensīvākie, atgriešanās pie labības kulšanas nebūs iespējama tik drīz.

"Apbraukāju laukus un noskatos ar šausmām. Lauki ir pamatīgi applūduši. Labība, ko vēl nepaguvām nokult, ir arī veldrē. Kad varēsim atgriezties uz lauka ar kombainu, pagaidām nav ne jausmas," 

stāsta Zaļenieku z/s "Aplociņi" saimnieks Ronalds Puķītis. "Šajā nedēļā uz lauka noteikti nerādīsimies."

"Visa labība tagad ir gar zemi un peld ūdenī," vērtē lauksaimnieki Jelgavas novada Zaļeniekos.

Viņš vērtē, ka dažas saimniecības platības vēl varēs novākt, bet zemākās vietās ar tehniku, iespējams, vairs nevarēs tikt. 

"Ja arī vēl izdosies ražu novākt, domāju, ka tie būs vien lopbarības graudi,"

piebilst Puķītis.

Pietrūka vien trīs četru dienu, lai "Aplociņu" visi 352 hektāri būtu nokulti. Uz lauka palika 88 ha ziemas kviešu. Saimniecība pirmo reizi piedzīvojusi tik intensīvas lietavas. "Tādu gāzienu es savā mūžā neatceros, kārtējais ārprāts," teic Ronalds.

Arī daļa saimniecības "Lazdiņi" lauku Dobeles pusē ir applūduši. "Mēs vēl nezinām, kā tas ietekmēs ražu. 

Šobrīd izskatās, ka labība vēl ir kuļama. Jautājums tikai, pēc cik ilga laika mēs vispār fiziski tiksim tai klāt un kas ar graudiem notiks līdz tam,"

spriež saimnieks, biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš. Arī viņš vērtē, ka vismaz nedēļu uz pielijušajiem laukiem nevarēs tikt.

"Lazdiņos" jau bija novākta vairāk nekā puse labības, tomēr uz lauka palikuši vēl 160 hektāri graudaugu, kā arī vēl 40 ha pupu lauki. Lauksaimnieks vērtē, ka pupām lietavas var arī nebūt tik skādējošas, ja apžūs, un tās vēl varēs iziet veģetācijas periodu.

Vērtējot kopējo situāciju Latvijā, "Zemnieku saeimas" vadītājs atzīmē, ka lietusgāzes un vēja brāzmas būs nopostījušas labības un dārzeņu platības, taču posta apmēru būs iespējams noteikt pēc tam, kad laika apstākļi būs nostabilizējušies. Viņaprāt, pielijušie lauki var negatīvi atsaukties arī uz ziemāju sēju.

Kūla pa nakti, paguva, cik spēja

"Strādājām arī pa nakti, lai pirms lietusgāzēm vēl pagūtu nokult, cik vien iespējams," atzīst Olaines pagasta z/s "Zariņi" saimnieks Uldis Zīle. Tomēr uz lauka vēl palikuši 110 ha ziemas kviešu, vasarāji – zirņi 55 ha platībā un 50 ha vasaras kviešu, kā arī vēl 140 ha plaši pupu lauki.

Zīle: "Visdrīzāk, ka vasarājus nemaz nevarēs īsti novākt, jo liela daļa lauku ir vienkārši zem ūdens. Un ūdens līmenis jau vēl turpinās celties, jo pārplūdīs upes un grāvji. Tur netiks klāt, pat ja saule spīdēs kādu nedēļu. Un tas nozīmē, ka sāks dīgt gan zirņi, gan vasaras kvieši."

Reklāma
Reklāma

Saimnieks vērtē, ka labība uz lauka ir noguldīta, līdz ar to jākuļ līdz ar zemi, bet pa ūdeni jau nevar pakult. 

"Paveiksies, ja kaut ko vēl varēs saglābt," secina Uldis.

Runājot par iespējamo zaudējumu apmēru, "Zariņos" rēķina, ka katrs hektārs ir vairāk nekā 1000 eiro vērts. Ja aptuveni 200 ha raža nav novācama, tā ir vairāk nekā 200 000 eiro liela skāde. "Kvalitāte, visticamāk, būs zemāka arī tam, ko vēl izdosies novākt. Bet iespējams, ka viss būs tā sadīdzis, ka nebūs jēga pat vākt, jo pat lopbarībai tas neder," spriež Zīle.

Krusa neķēra, lietavas – trāpīja

"Pērn lielā krusa mums paskrēja garām un mūsu laukus īsti neskāra, bet šovasar piedzīvotās lietusgāzes ir lielākais posts saimniecības vēsturē," salīdzina SIA "Ķiploks" vadītājs Jānis Labrencis.

SIA "Ķiploks" vadītājs Jānis Labrencis mēra ūdens līmeni pielijušajā laukā. Zem ūdens nonākuši 100 hektāru vēl nenokulto Zaļenieku saimniecības ziemas kviešu, pa 20 hektāriem miežu un rudzu.

Saimniecība Zaļeniekos 230 ha platībā audzē graudaugus, rapsi un arī ķiplokus. Puse no labības laukiem vēl palika nenovākti.

Labrencis: "Visa labība tagad ir gar zemi un peld ūdenī. Tā ir bezvērtīga, jo ūdens tik ātri no lauka nepazudīs, graudi tuvākajās četrās dienās sadīgs un vairs nebūs izmantojami, nederēs pat lopbarībai. 

Izskatās ka šis ir diezgan smags gadījums, jo ūdenim nav kur aiztecēt – visi grāvji ir pilni." Iespējamos zaudējumus Jānis lēš vairāk nekā 100 000 eiro apmērā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultants Andris Skudra atzīmē, ka līdz lietavām liela daļa labības Latvijā vēl nebija novākta, līdz ar to situācija pašlaik vērtējama kā grūta. "Faktiski viss, kas nebija novākts, ir veldrē," secina eksperts, aprakstot lauku stāvokli Latvijas vidienē, kur bija visintensīvākās lietavas un stiprākās vēja brāzmas. "Un jautājums ir, vai maz spēsim tikt uz lauka. Šobrīd ir sajūta, ka labākajā gadījumā tas var notikt tikai pēc nedēļas vai pat desmit dienām, jo zeme ir pārmirkusi."

Zaļeniekus pamatīgi pluinījis arī vējš.

Var cerēt vien uz lopbarības graudiem

LLKC speciālists uzsver, ka līdz ar to šobrīd Latvijas lauksaimniekiem ir problēmas ar ražas novākšanu un jau pašlaik ir grūti runāt par tās kvalitāti: "Ja labība pastāv ūdenī, mitros apstākļos, graudi zaudē kvalitāti. Un novāktie, visticamāk, būs lopbarības, nevis pārtikas graudi, līdz ar to tiem ir arī zemāka cena."

Cenu starpība starp tonnu augstākās kvalitātes pārtikas un lopbarības graudiem ir ap 50 eiro. 

Pārtikas graudi ostā maksā ap 250 eiro tonnā, bet lopbarības graudu cena ir ne vairāk kā 200 eiro. 

Skudra: "Pašlaik grūti pateikt, kad ūdens no laukiem nozudīs, jo šobrīd tas mitrums, kas nolija, iet uz upēm, bet ziemeļu vējš dzen augšā jūras ūdeni Lielupē. Līdz ar to arī ceļas ūdens līmenis mazajās upītēs. Tāpēc, visticamāk, vēl applūdīs lauki, kas atrodas pie upēm un grāvjiem."

"Situācija ir ļoti nopietna," piebilst arī graudaudzētāju kooperatīva "VAKS" agronome Jelgavā Kristīne Skādule. "Vietām labības lauki pārvērtušies ezeros, vārpas ir zem ūdens. Ražu tas ietekmēs būtiski." "VAKS" agronome un komercdirektore Zinta Jansone atzīmē, ka tas vēl ir jautājums, vai applūdušie lauki būs kuļami: "To redzēs pēc vairākām dienām, kad ūdens aizplūdīs, vai stiebri turēsies vai nolūzīs un paliks pie zemes."

Reklāma
Reklāma

"Lielākā lietavu ietekme ir uz kviešiem, kas vēl bija palikuši uz lauka. Arī uz zirņiem, jo tiem ir vistrauslākais stiebrs, nepasargāts stiprā lietū un vējā," vērtē Jansone un rezumē: "Lielākais posts lauksaimniekiem nodarīts Jelgavas un citos Zemgales reģionos. 

Pārējā Latvijā ir plus mīnus uz nedēļu atlikti kulšanas darbi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ražas kvalitāti."

Piesardzīgas cerības uz apdrošināšanu

"Pirmdien visu dienu zvana telefons," situāciju apraksta kooperatīva "Latraps" sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane. "Latraps" darbojas kā lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīva "Vereinigte Hagel" aģents, nodrošinot sējumu apdrošināšanu arī Latvijas lauksaimniekiem.

Vienlaikus Baumane atzīmē, ka par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu salijušās labības saimniekiem vēl esot pāragri runāt. "Postījumi ir lieli. Tomēr nav arī tik traki kā pagājušajā gadā, jo augi vēl ir pie kāta un pie zemes. Ir daļa, ko vēl būs iespējams novākt."

"Visa labība tagad ir gar zemi un peld ūdenī," vērtē lauksaimnieki Jelgavas novada Zaļeniekos.

Zemnieks, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, laikrakstam pastāstīja, ka jau sazinājies ar savu sējumu apdrošinātāju. 

"Lai gan man polisē ir vētra, lietusgāzes, krusa un veldre, apdrošinātāji uzskata, ka ir jau iestājies brīdis, kad raža ir gatava, līdz ar to tas esot jau mans paša risks."

Arī vairāki citi salijušo lauku īpašnieki pauda vien piesardzīgu cerību uz sējumu apdrošināšanas atlīdzību, šauboties, vai notikušais tiks uzskatīts par apdrošināšanas gadījumu, jo līdz šim nav tādas pieredzes saistībā ar lietavu radīto postu.

Iedrošina "Zemnieku saeimas" vadītājs Lazdiņš. Viņš skaidro, ka apdrošināšanas risks nestrādā attiecībā uz veldri, jo graudaugi bija sasnieguši pilngatavību: "Bet ir citi riski, tostarp ilgstošu lietavu risks, kas nav saistīts ar ražas pilngatavību."

Arī Zemkopības ministrija atzīmē, ka lauksaimniekiem bija un ir iespēja apdrošināt sējumus ar ES finansiālo atbalstu līdz 50% no polises izmaksām. Vienlaikus ministrijā norāda, ka jautājums par iespējamām valsts kompensācijām pašlaik netiek apspriests, jo tiekot apkopota informācija par 28. un 29. jūlija vētras postījumu apmēru.

Prognoze: Latvijā turpinās līņāt

Laura Krūmiņa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja.

Laura Krūmiņa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja: "Nokrišņu intensitāte, kādu piedzīvojām pagājušās nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākumā, Latvijā ir ļoti neierasta, jo īpaši, ja runājam par vasaras mēnešiem. Šis ir rekords, kas noteikti paliks novērojumu vēsturē. Ja salīdzinām, 2017. gada lietavās Latgalē diennakts periodā nolija 123 milimetri nokrišņu, pēdējās lietusgāzēs Latvijas vidienē 24 stundās nolija vairāk nekā 160 milimetri.

Reklāma
Reklāma

Nav neviena tāda rādītāja, kas apliecinātu, ka šāds intensīvs ciklons vasaras vidū ir tikai un vienīgi klimata pārmaiņu rezultāts. Bet, protams, varētu būt, ka klimata pārmaiņu ietekmē mēs vairāk piedzīvojam šādus ekstrēmus. 

Vēsturiski mums tādi cikloni vasarās nav bijuši ierasti. Izveidojoties šādam ciklonam vasarā, nokrišņu daudzums potenciāli ir krietni lielāks, nekā ja tas būtu veidojies, piemēram, vēlā rudenī, 

jo tad gaisa masa ir vēsāka un tā absolūtajās vienībās nesatur tik daudz mitruma. Līdz ar to vasarā analogā sinoptiskā situācijā nolīst vairāk, nekā tas būtu oktobra beigās vai novembrī.

Diemžēl turpmākās prognozes neuzrāda stabili sausus laikapstākļus tuvākajām desmit dienām. Arī lietavās īpaši cietušo Zemgales reģionu šajā nedēļā vēl šķērsos kāds lietus mākonis un varbūt pat ne vienreiz vien. Nokrišņi gaidāmi arī citos reģionos. Nākamajā nedēļā nokrišņu varētu būt mazāk, tomēr ilgāka termiņa prognozes neuzrāda ilgstošu sausāku periodu: atkal tiek prognozēti nokrišņi ap normu un virs tās.

Pēc stiprajām lietavām turpina paaugstināties ūdens līmenis upēs, it īpaši Lielupes baseinā. Ūdens līmenis strauji kāpj arī vairākās Kurzemes un Vidzemes upēs.

Rekordlietus Latvijā

28. un 29. jūlijā izveidojās intensīvu nokrišņu zona, kas no Rīgas līča pār Kalnciemu šķērsoja Zemgali virzienā uz Lietuvu. Nokrišņu zonas austrumu robeža atradās Mērsragā, bet rietumu robeža – Rīgā.

Nokrišņu zonā diennakts laikā nolija vairāk nekā viena jūlija mēneša norma: Rīgas centrā 116 mm; Dobelē 118 mm; Kalnciemā 194 mm; Mērsragā 106 mm, Jelgavā 82 mm (par Jelgavu dati nav pilnīgi, jo uz laiku pārtrūka uzskaite).

Iepriekšējais lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās vienā diennaktī reģistrēts 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī – 160,2 mm.

2017. gada lietavās Latgalē kopumā nolija 160 mm, taču vienas diennakts ietvaros – mazāk.

Dati: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kam un kā ziņot par postījumiem

No šodienas, 31. jūlija, līdz 15. augustam Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā lauksaimnieki var iesniegt informāciju par stipro lietavu un vēja brāzmu nodarītiem postījumiem.

Sistēmā jānorāda: lauka numurs; kultūra; cik hektāri cietuši vētrā; cita veida informācija par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c., pievienojot fotoattēlus.

Avots: Zemkopības ministrija.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma