Liepājas kanalizācija izplūst jūrā

Vakar līdz vēlai pēcpusdienai vēl nebija izdevies apturēt neattīrīto Liepājas kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā, kas sākās svētdienas pievakarē, sabrūkot pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienai.

Pēc Valsts vides dienesta (VVD) ekspertu sākotnējām aplēsēm, jūrā jau noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu. Bet, tā kā sienas atjaunošanai vajadzīgs laiks, visticamāk, jūrā noplūdušo notekūdeņu būs vēl vairāk.

Piesārņojums jau ir sasniedzis Pāvilostu, un Veselības inspekcija ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties jūrā Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

Būvēs pagaidu cauruļvadu

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš pirmdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” aicināja iedzīvotājus mazāk patērēt ūdeni... Citiem vārdiem sakot, mājokļos nemazgāt veļu un netīros traukus un neapmeklēt tualeti. Kad sagruvušo sienu izdosies atjaunot, lai pārtrauktu notekūdeņu noplūdi jūrā, viņš “Rīta panorāmai” vēl nevarēja pateikt.

Vēlāk pašvaldība paziņoja par plānu uzbūvēt pagaidu kanalizācijas cauruļvadu, apejot sabrukušo rezervuāra sienas daļu un tādējādi cenšoties novērst notekūdeņu noplūdi jūrā un turpmāku piesārņojumu.

Kāpēc Liepājā sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra siena un kā to iespējami ātrāk varētu atjaunot, tagad pūlas noskaidrot speciālisti. Iespējams, ka avārijas cēlonis ir aizvadītajos gados jūras izskalotā piekraste.

Foto: Liepājas pašvaldības publicitātes/LETA

Jaunā aizsargsiena atrodas citviet

Kāpēc sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra siena un kā to iespējami ātrāk varētu atjaunot, tagad pūlas noskaidrot speciālisti. Iespējams, ka avārijas cēlonis ir aizvadītajos gados jūras izskalotā piekraste.

Jau 2012. gadā vairāki plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Šķēdē jūra noskalojusi aptuveni desmit metrus platu krasta joslu, izpostīdama arī lielāko daļu no puskilometru garā uzņēmuma “Liepājas ūdens” agrāk izveidotā aizsargvaļņa. 

Ja šā aizsargvaļņa nebūtu, tad, kā toreiz skaidroja uzņēmuma “Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus, jūra aizskalotu arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Lai aizsargātu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no noskalojuma draudiem, 2022. gada 15. decembrī uzņēmums “LNK Industries” uzbūvēja būnu – krastam perpendikulāru dambi, kura daļa 177 metru garumā iestiepjas jūrā.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Zita Lazdāne teic, ka būnai gan neesot nekādas saistības ar nule notikušo avāriju, kas atgadījusies pavisam citā vietā: pilsētas attīrīšanas iekārtu teritorija ir ļoti plaša.

Kāpēc Liepājā sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra siena un kā to iespējami ātrāk varētu atjaunot, tagad pūlas noskaidrot speciālisti. Iespējams, ka avārijas cēlonis ir aizvadītajos gados jūras izskalotā piekraste.

Foto: Liepājas pašvaldības publicitātes/LETA

Uzņēmuma “Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus skaidro, ka bojājums skāris pirmsattīrīšanas rezervuāru, kas atrodas tālāk nekā 100 metrus no jūras krasta. Pašlaik notekūdeņu noplūde uz bojāto rezervuāru esot apturēta. Pagaidām tie tiekot uzkrāti esošajā notekūdeņu attīrīšanas sistēmā, kurā varot uzkrāt aptuveni 20 000 kubikmetru. Vienā dienā bez lietus notekūdeņiem Liepāja “saražo” no 10 000 līdz 12 000 kubikmetru notekūdeņu.

Turpmākajās dienās uzņēmuma “Liepājas ūdens” akreditētajā laboratorijā pārbaudīs ūdens kvalitāti. Liepājas pašvaldības pārstāve Zita Lazdāne pirmos ūdens paraugu analīžu rezultātus solīja darīt zināmus jau vakar – dienas beigās.

Rīgā un Ventspilī – rezervuāri esot droši

Vai līdzīgas avārijas nevar notikt arī citās piekrastes pilsētās ar pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu?

Rīgas bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (BASD) vadītāja vietnieks tehnoloģiskajos jautājumos Romāns Neilands teic, ka Liepājā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas tiešā jūras piekrastes tuvumā. Turpretī Rīgas BASD teritorija atrodas uz salas starp Rīgas līci, Daugavu un Buļļupi, kas tādējādi nerada apdraudējumu Rīgas līcim.

“2007. gadā “Daugavgrīvas” attīrīšanas stacijā sākām ieplūdes un mehāniskās priekšattīrīšanas daļas rekonstrukciju. Tieši šādā zonā pašlaik ir notikusi avārija Liepājā,” skaidro Romāns Neilands, “savukārt 2012. gadā notika vērienīga rekonstrukcija, kad pārbūvējām visas notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes. 

Katru gadu Rīgas bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” notiek plānoti iekārtu rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek veiktas to pārbaudes noturības ziņā 

– regulāri apsekojam ēkas un būves konstrukcijas, veicam to remontu. Vispirms apsekojam ēkas, kurām piešķirts sabiedriski lietojamu ēku statuss un kuru drošība var apdraudēt cilvēku dzīvības. Rīgas stacijas hidrobūves ir konstruētas tā, lai tās atrastos pazemē un lai nevarētu nobrukt atsevišķas to sienas.”

Ventspils pašvaldības uzņēmuma “Ūdeka” valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis teic, ka Ventspilī šādas neattīrītu notekūdeņu noplūdes neesot iespējamas tāpēc, ka pilsētā uzbūvētā notekūdeņu attīrīšanas iekārta tehniski atšķiras no tās, kas ir Liepājā un ko uzbūvēja samērā nesen – 2009. gadā. Jautāts, kas varēja izraisīt avāriju, Edgars Daugelis atbild, ka, visticamāk, avārijas cēlonis ir sienas būvniecības gaitā pieļautais būvnieku brāķis.