9.4 °C
Iespējams, daļa cilvēku uz šo jautājumu atbildēs: neko, jādzīvo šodienai, jo rītdiena tāpat ir pārāk neparedzama. Tajā pašā laikā prognozes liecina, ka pensionāru skaitam attiecībā pret darbspējīgiem iedzīvotājiem gan tagad, gan nākotnē ir tendence pieaugt. Kā tas ietekmēs mūsu pensiju apjomu, un vai varam kaut ko darīt jau šodien, lai parūpētos par savām vecumdienām?
Jāatzīst, ka gan finanšu pratības trūkums, gan dažādi ekonomiskie izaicinājumi, ar kuriem ikdienā jātiek galā, lielai daļai iedzīvotāju liedz iespēju pilnvērtīgi plānot savas finanses ilgtermiņā. Viens no šādiem pārbaudījumiem bija pērn piedzīvotā straujā inflācija. Lai arī šogad tā pakāpeniski atkāpjas, jūlijā noslīdot līdz 6,4 %, patlaban sabiedrībā jaunas diskusijas radījis elektrības sadales tarifu pieaugums. Daudziem tas atkal liek vairāk domāt par šodienu un gaidāmo ziemas periodu, nevis skatīties tālākā perspektīvā, tostarp rūpēties par uzkrājuma veidošanu pensijas vecumam.
Nākotne ir tik tālu, un ko gan mēs par to vispār zinām, tā daži teiks. Taču viena lieta, ko pavisam skaidri varam zināt, ir mūsu šī brīža pensijas uzkrājums. Nebūt ne visi ir informēti, cik liels tas ir. To noskaidrot būtu pirmais mazais solītis, ko spert ceļā uz mums daudziem tik ierastās “strausa taktikas” maiņu, jo šī taktika ilgtermiņā sevi neattaisno.
Pastāv arī citas paredzamas, zināmas lietas. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka gan Latviju, gan Eiropu turpmāk sagaida nozīmīgi sabiedrības novecošanās izaicinājumi. Būtiski pieaugs pensijas vecuma cilvēku īpatsvars – ja paredzams, ka 2030. gadā Latvijā 40 % no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem būs 65+ gadu vecumā, tad 2060. gadā tie būs jau aptuveni 60 %. Tas nozīmē, ka vienam strādājošajam būs jāuztur lielāks skaits pensionāru.
Latvijas Banka prognozē, ka, palielinoties paredzamajam mūža ilgumam, arvien ilgāku laiku pavadīsim pensijā. Turklāt samazināsies t.s. pensijas aizvietojamības koeficients jeb tas, kādu daļu no vidējā atalgojuma līmeņa valstī veidos vidējā vecuma pensija. Ja patlaban pensionārs saņem 35-40 % no vidējās algas, tad 2060. gadā tie varētu būt tikai 25 %. Un te ir jautājums: cik atbilstoša mūsu vajadzību līmenim būs pensija? Ja mēnesī esam pieraduši saņemt 1400 eiro, vai, aizejot pensijā, mums pietiks ar 350?
Šie jautājumi uztrauc Latvijas sabiedrību. To apliecināja arī ERGO Drošības indeksa pētījums aizvadītā gada rudenī – uztraukumu par to, ka vecumdienās varētu nākties ciest trūkumu, pauda 70 % aptaujāto. Bet vai esam pietiekami zinoši par iespējām palīdzēt sev pašiem?
Uzkrājumam atvēl lielākas summas
Laikus sākta, regulāra uzkrājuma veidošana ir galvenais atslēgas vārds, ja gribam parūpēties par savu nākotni. Ir vērts atcerēties, ka uzkrāšana ir apvienojama ar apdrošināšanu. Tieši uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, līdzīgi kā iemaksas 3. pensiju līmenī, ir viens no tiem finanšu rīkiem, kas ļauj gan atbildīgi investēt nākotnē, gan sniedz atdevi jau šodien. Tai ir vairāki ieguvumi: uzkrājums ar līdzekļu pārvaldību fondos, dzīvības apdrošināšana ar iespēju līgumā iekļaut arī citus apdrošināšanas veidus, turklāt valsts atmaksā 20 % no gada laikā uzkrājumā iemaksātās summas. Šo nodokļu atmaksu iedzīvotāji bieži vien izmanto tālākai sava uzkrājuma papildināšanai.
Analizējot tendences uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, redzam, ka ekonomiskā situācija un inflācija pērn atstāja sekas uz cilvēku ikdienas tēriņiem. To īpaši varēja just pērnā gada nogalē un šī gada sākumā, kad uzkrājumi tika tukšoti. Daudziem būs vajadzīgs laiks, lai atjaunotu savu uzkrājumu apjomu iepriekšējā līmenī.
