Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 17. janvārī, aicināja izstrādāt Eiropas Savienības (ES) noteikumus, lai nodrošinātu, ka mūzikas straumēšanas tirgus ir taisnīgs un līdzsvarots, kā arī veicinātu mūzikas kultūras daudzveidību, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Rezolūcijā, kas pieņemta ar 532 balsīm par, 61 pret un 33 atturoties, EP deputāti lūdz līdzsvarot ieņēmumu sadali mūzikas straumēšanas tirgū, jo pašlaik lielākā daļa autoru un izpildītāju saņem ļoti zemu atlīdzību. Viņi uzstāj uz jaunu ES tiesisko regulējumu šai nozarei, kuru neregulē ES noteikumi, neraugoties uz to, ka straumēšanas pakalpojumi pašlaik ir galvenais veids, kā cilvēki klausās mūziku.

EP deputāti prasa pārskatīt pašlaik piemērotās "pirmsdigitālās autoratlīdzības likmes", un nosoda tā dēvētās "payola shēmas", kas liek autoriem samierināties ar mazākiem ieņēmumiem vai ļaut savus darbus straumēt bez maksas apmaiņā pret lielāku redzamību.

EP prasa ES līmeņa rīcību, lai garantētu Eiropas muzikālo darbu redzamību un pieejamību, ņemot vērā straumēšanas platformās pieejamā satura lielo apjomu, kas pastāvīgi palielinās. EP deputāti rosina "apsvērt iespēju" šajā nolūkā noteikt, piemēram, minimālās kvotas Eiropas mūzikas darbiem platformu katalogos.

EP ieskatā ar ES tiesību normām būtu jāuzliek platformām pienākums padarīt savus algoritmus un ieteikumu sistēmas pārredzamas, lai novērstu negodīgu praksi, piemēram, krāpšanos ar straumēšanas apjomiem, kas, iespējams, tiek izmantota, lai samazinātu atlīdzību māksliniekiem.

EP deputāti ierosina ieviest marķējumu, lai informētu sabiedrību gadījumos, kad dziesmas, kuras viņi klausās, ir ģenerējis mākslīgais intelekts, un mudina mūzikas straumēšanas platformās risināt dziļviltojumu izplatību. 

Tāpat viņi aicina nodrošināt, ka dziesmu metadati ir pilnīgi un pareizi, identificējot un precīzi norādot autoru datus straumēšanas pakalpojumos.

EP deputāti norāda uz pētījumiem, kas liecina, ka ieņēmumus straumēšanas tirgū galvenokārt gūst lielākās izdevniecības un daži populārākie mākslinieki, savukārt mazāk populārie stili un retāk sastopamās valodas tiek atskaņotas retāk. ES tiesību aktos būtu jāiekļauj daudzveidības rādītājs, lai novērtētu pieejamo žanru un valodu klāstu un neatkarīgu autoru klātbūtni. Nobeigumā viņi pauž, ka Eiropai vajadzīga mūzikas industriālā stratēģija, lai veicinātu Eiropas mūzikas nozares daudzveidību, atbalstot mazākus dalībniekus.

Digitālās mūzikas platformas un mūzikas koplietošanas pakalpojumi pašlaik nodrošina piekļuvi līdz pat 100 miljoniem ierakstu bez maksas vai par salīdzinoši zemu ikmēneša abonēšanas maksu. Straumēšana veido 67% no mūzikas nozares ieņēmumiem pasaulē.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.