Lielākā daļa eiropiešu gadu desmitiem dzīvojuši ar domu, ka liela mēroga karš Eiropā vairs nav iespējams, taču Krievijas uzbrukums Ukrainai ir apliecinājis pretējo. Pasaules lielākās militārās lielvaras ASV sniegtās drošības garantijas bija iemidzinājušas eiropiešu modrību, taču Eiropai ir jārēķinās ar scenāriju, ka nāksies sevi aizstāvēt bez ASV atbalsta.
Divi asiņaini pasaules kari, kas 20. gadsimtā Eiropā izdzēsa miljoniem cilvēku dzīvību, noveda pie šķietamas vienprātības, ka nekas tāds Eiropas teritorijā vairs nedrīkst atkārtoties. Mūsdienās patiešām vairs nav iedomājams karš starp vāciešiem, frančiem un britiem, taču civilizētās pasaules normas neattiecas uz Krieviju, kur viens no Putina režīma pamatos iemūrētajiem lozungiem ir sauklis "Možem povtoriķ!" (Varam atkārtot!) ar domu, ka krievu tanki kādu dienu atkal varētu braukāt pa sagrautās Berlīnes ielām.
Putina vadībā Krievija nav vilcinājusies uzbrukt savai "brāļu tautai" Ukrainā, tādēļ eiropieši ar bažām gaida nākamos soļus, ko varētu spert Putina režīms. Diemžēl pašlaik Eiropa nav gatava liela mēroga militārai konfrontācijai ar Krieviju, jo pēc Aukstā kara beigām iestājās liels atslābums un Eiropas valstis domāja, ka armijas uzturēšanai nepieciešamos tēriņus var novirzīt citām vajadzībām.
Karš izgaismo vājās vietas
Eiropas Savienības valstīs karavīru skaits saruka no 3,4 miljoniem 1989. gadā līdz 1,3 miljoniem 2022. gadā. Daudzas valstis, tai skaitā arī Latvija, atteicās no obligātā militārā dienesta, jo domāja, ka aizsardzības spēju uzturēšanai pietiks ar profesionāļu armiju.
Pēdējos gados tendences gan ir mainījušās, piemēram, Latvija, Lietuva un Zviedrija ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons atzina, ka Eiropas militārā industrija pašlaik vairāk ir piemērota miera laika vajadzībām un nav gatava uzņemties kara laika slodzi. Papildu problēmas sagādā tas, ka Eiropas Savienība sastāv no ļoti dažādām valstīm un katrai no tām ir savas tradīcijas. Tas izpaužas arī militārās industrijas jomā.