3.3 °C
Latviju un Zviedriju vieno senas un dziļas ekonomiskās, kultūras un politiskās saites.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī saikne ir uzplaukusi, un Zviedrija ir kļuvusi par lielāko investoru Latvijas ekonomikā. Mūsu valstis ir iesaistījušās arī daudzās kultūras apmaiņas programmās un pašvaldību sadraudzības nolīgumos, veicinot ciešāku savstarpējo sapratni un cieņu. Politiskā viedokļu apmaiņa visos līmeņos notiek biežāk nekā jebkad agrāk, un nu mēs jau diezgan labi pazīstam viens otru – zinām gan mūsu stiprās, gan vājās puses. Balstoties uz šo spēcīgo pamatu, Zviedrijas karavīri nesen pievienojās NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā. Šis solis ne tikai stiprina reģionālo drošību, bet arī apliecina Latvijas un Zviedrijas ilgstošo partnerību.
Vairāk nekā divus gadsimtus Zviedrija ievēroja neitralitātes politiku, kas pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gadā pārtapa par neiesaistīšanās politiku. Tomēr reģionālās ģeopolitiskās situācijas dramatiskā pasliktināšanās pēdējā desmitgadē, kas sasniedza kulmināciju ar Krievijas brutālo, neprovocēto un nepamatoto iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, pamudināja Zviedriju pārskatīt savu drošības stratēģiju.
Zviedrija 2024. gada 7. martā oficiāli kļuva par NATO 32. dalībvalsti, iezīmējot patiesi vēsturisku brīdi mūsu drošības un aizsardzības politikā.
Pēc nepilna gada Rīgā ieradās aptuveni 500 zviedru karavīru, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā.
2025. gada 7. februārī nometnē "Valdemārs" Ādažos notika komandpakļautības maiņas ceremonija. Pirms Zviedrijas armijas virspavēlnieks oficiāli nodeva bataljona vadību Kanādas daudznacionālās brigādes komandierim, Zviedrijas karavīrus uzrunāja gan Latvijas premjerministre, gan Zviedrijas premjerministrs. Ceremonijā piedalījās ievērojama Zviedrijas delegācija, tostarp ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs, kā arī Zviedrijas aizsardzības virspavēlnieks, tādējādi uzsverot šā notikuma nozīmīgumu savai valstij. "Zviedrijas bataljona izvietošana Latvijā apliecina, ka mēs uzņemamies atbildību kā NATO dalībvalsts. Tā ir daļa no (Zviedrijas) armijas jaunās ikdienas. Mūsu uzdevums ir aizsargāt Zviedriju un mūsu sabiedrotos," sacīja Zviedrijas armijas virspavēlnieks Jonnijs Lindfošs.
Kā Zviedrijas vēstniece Latvijā es biju ārkārtīgi lepna, redzot Zviedrijas karavīru oficiālo sagaidīšanu šajā valstī, kas gandrīz piecus gadus ir bijusi manas mājas.
Šajos nedrošajos laikos cieša sadarbība starp Latviju un Zviedriju, kā arī starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir izšķirīgi svarīga.
Kopīgā izpratne par draudiem reģionā ir saliedējusi mūsu valstis, radot vēl lielāku solidaritāti un spēcīgu kopības sajūtu.
Mehanizētā kājnieku bataljona nosūtīšana uz Latviju nav tikai simboliska – tā ir uzskatāma apņemšanās rūpēties par mūsu kopējo drošību un aizsāk jaunu uzticēšanās un solidaritātes līmeni mūsu valstu attiecībās. Zviedrijas karaspēks, kas ir aprīkots ar modernu militāro tehniku, tostarp galvenajiem kaujas tankiem, kājnieku kaujas mašīnām un bruņotajiem moduļu transportlīdzekļiem, reģionā nodrošina nozīmīgus un steidzami nepieciešamus resursus. To klātbūtne uzlabo NATO austrumu flanga vispārējo aizsardzību, stiprinot alianses kolektīvās atturēšanas un aizsardzības spējas.
Turklāt šī karavīru izvietošana uzlabo Zviedrijas un Latvijas bruņoto spēku, kā arī citu NATO sabiedroto spēju darboties vienoti. Šī sadarbības pastiprināšana ietver kopīgas mācības, saskaņotas aizsardzības stratēģijas un vienotu izlūkošanu. Visi šie pasākumi ne tikai uzlabo iesaistīto spēku gatavību un efektivitāti, bet arī vairo uzticību un vienotību starp sabiedrotajām valstīm.
Būtībā Zviedrijas integrācija NATO, kam sekoja tās karaspēka izvietošana Latvijā, iezīmē nozīmīgu pavērsienu ne tikai mūsu abu valstu divpusējās attiecībās, bet arī Zviedrijas un pārējo NATO sabiedroto attiecībās.
Tā atspoguļo vienotu fronti, kas ir gatava aizstāvēt brīvības, neatkarības un teritoriālās integritātes principus.
Šī stiprinātā partnerība ir ļoti svarīga miera un stabilitātes uzturēšanai reģionā, nodrošinot, ka gan Latvija, gan Zviedrija kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem ir labāk sagatavotas jebkādiem izaicinājumiem. Vienotība un solidaritāte ir mūsu kopīgais ceļvedis, mēs dalīsimies ar slogu, atbildību un riskiem, kas saistīti ar misiju, un mēs mācīsimies cits no cita. Kopā mēs esam stiprāki.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
