Latvijā jau ilgstoši valda sausums, kas zemniekiem neko labu nesola. Žurnālisti jau citējuši Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani, kurš situāciju vērtējis kā dramatisku – Vidzemē bijis minimāls lietus, bet Kurzemē lietus nav bijis jau divus mēnešus. Tas ietekmēs gaidāmo labības ražu. 

Arī lopu turētājiem problēmas – pēc pļaujas zāle sausumā vairs neaugot. Gūtmanis teicis – lai pabarotu lopus, dažs lauksaimnieks esot nopļāvis ziemājos iesētos rudzus, lai tos izmantotu skābbarībai. Devos pie kurzemniekiem raudzīt un uzklausīt, kas viņiem sakāms par māti dabu un saimniekošanu laukos. Sākumā, braucot uz Dienvidkurzemi gar leišmali, izdegušus laukus neredz. Tāpat atpakaļceļā gar Liepājas šoseju. Kurzemnieki ir izturīgi un spītīgi ļaudis. Par sīkumiem neraud. Cīnās. Daļa savu iespēju robežās mēģina sausuma ietekmi mazināt, daļa gaida lietu – agri vai vēlu jau tas būs.

Rezervē pagājušā gada siens

Bunkas pagasta zemnieku saimniecībā "Sudrabkalni", kur saimnieko Evita Valdmane un Jānis Pelcis, daļa liellopu spiesti ganīties arī noēstās un sausumu nomocītās pļavās. Bet situācija nav tik slikta, kā izskatās: ir labākas pļavas. Pats savām acīm redzu, ka tur lopiņi jūtas lieliski un pat izlasa garšīgākos augus vispirms. Vēl kaimiņš ļāvis noganīt mežmalas, grāvmalas, krūmus un pat mežā palaidis. Labi kaimiņam, jo nav jāpļauj grāvji un arī tik daudz kārklu – lopi arī tos nesmādē, labi arī zemniekiem.