ES pilsoņi dod padomus Eiropas Komisijai

Vairāk nekā 1000 Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņu pēdējo mēnešu laikā regulāri devušies uz Eiropas Komisijas (EK) mītni Briselē un piedalījušies tiešsaistes sesijās, lai diskutētu par dažādiem ES svarīgiem jautājumiem un sniegtu rekomendācijas EK, kā tālāk attīstīt dažādas ES programmas. Oficiāli šī diskusiju platforma nosaukta par Eiropas pilsoņu paneli.

"Latvijas Avīzei" bija iespēja būt klāt šādā pilsoņu diskusiju sesijā, kurā 27 dalībvalstu 150 pilsoņi sprieda par to, kā attīstīt mācību mobilitāti ES.

Latviju šajā mācību mobilitātes panelī pārstāvēja trīs jaunieši: Annija Emīlija Bērziņa, Anna Marija Ozola un Ansis Svitiņš. "Latvijas Avīze" aprunājās ar diviem no viņiem.

Nejauši nokļuva padomnieku vidū

A. Svitiņš absolvējis kādreizējo Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ikdienā strādā mežsaimniecībā. Laiku braucieniem uz Briseli izdevies atrast, jo savu darba grafiku lielā mērā veido pats. Piedalīties panelī ir interesanti, jo "tā ir iespēja redzēt Briseli, saprast, kas te notiek".

Savukārt A. M. Ozola mācās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klasē. Arī viņa saka: nokļūt šajā panelī ir lieliska pieredze. Sākumā gan meitene apdomājusi, vai tiešām ir gatava piedalīties šādā pasākumā, tomēr secinājusi: ja tāda iespēja ir, tā jāizmanto.

Sākotnēji par iespējamām rekomendācijām runājuši mazākās grupās, kurās bija pa 12 cilvēkiem, savukārt sesijas noslēgumā visi sanāk plenārsēdē un jau diskutē kopīgi par katras grupas izvirzītajām rekomendācijām.

Vai Latvijas pārstāvji bija aktīvi runātāji? Anna Marija atzīst, ka aktivitāte atkarīga no apspriežamās tēmas. Piemēram, kad runāts par strādājošo mobilitāti, meitenei nav bijis ko teikt, jo viņai vēl nav darba ņēmēja pieredzes. "Savukārt sesijā, kur vairāk bija runa tieši par mācību mobilitāti, gan biju aktīva," viņa teic.

Ansis paslavē Latvijas meitenes, jo iepriekšējā plenārsēdē tieši mūsu valsts pārstāves prezentējušas grupas izteiktās rekomendācijas. 

"Tas bija ļoti liels izaicinājums: uzstāties tik lielas auditorijas priekšā," 

atklāj Anna Marija.

Oficiālā informācija liecināja, ka pilsoņu paneļa dalībnieki izraudzīti nejauši. Bet kā tieši šī nejaušība izpaudās? Ansis stāsta, ka viņš savulaik bijis vēlēšanu novērotājs un atrasts, izmantojot šos novērotāju sarakstus. "Šim panelim meklēja cilvēkus gan no pilsētas, gan lauku vides. Es pārstāvu laukus. Tāpat meklēja gan tos, kam nav augstākās izglītības, gan tos, kam ir. Es pārstāvu tos, kam ir," viņš piebilst.

Eiroparlamenta zāle. 

Foto: Valdis Ilzēns / Latvijas Mediji

Anna Marija savukārt atbilst pilsētnieces statusam, bet pārstāv tos, kuri mācās un vēl nestrādā. Meitene panelī nonākusi nejauši: piedāvājums palīdzēt atrast kādu pārstāvi panelim izteikts Annas Marijas mammai, un viņa vispirms uzrunājusi savu meitu. Tā kā Anna Marija ir nepilngadīga, ES apmaksā ne tikai viņas, bet arī pavadoņa braucienu uz Briseli. Meiteni pavada viņas vecākais brālis.

Anna Marija uzskata, ka mācību mobilitātes programmas noteikti vajag paplašināt, lai būtu vairāk iespēju. Taču svarīgi arī esošos "Erasmus+" projektus vairāk popularizēt, jo "līdz šim par daudzām iespējām nemaz nezināju".

Ansis piebilst, ka mācību mobilitātes programmām būtu nepieciešams arī lielāks finansējums nekā līdz šim: tieši tas ļaus iesaistīties tajās lielākam skaitam ES pilsoņu.

Mācību mobilitātes nākotne

Plaši zināma programma ir "Erasmus+", kas piešķir finansējumu, lai dotos studēt vai praksē citās ES valstīs, taču iecerēts mācību mobilitāti paplašināt tā, lai Eiropas finansējumu savu prasmju attīstībai vai jaunu zināšanu ieguvei varētu saņemt pēc iespējas plašāks pilsoņu loks un arī iegūtās prasmes un zināšanas būtu pēc iespējas dažādākas. 

Piemēram, pilsoņu panelī izskanēja ideja, ka ES finansējums mācību mobilitātei varētu tikt piešķirts arī svešvalodu apguvei, jo tieši valodas nezināšana bieži ir šķērslis dalībai ES finansētās programmās.

 Kaut Lielbritānija vairs nav ES sastāvā, angļu valoda joprojām ir ES oficiālā valoda, pilsoņu diskusijās izskanēja, ka tieši angļu valodu varētu atzīt par starpsaziņas valodu ES, jo tā esot vienkārša, to diezgan viegli iemācīties un tā jau lielā mērā ir starptautiskās saziņas valoda. ES būtu jāizveido projekts, aicinot un motivējot mācīties šo valodu.

Izskanēja gan arī ieteikums neapstāties tikai pie angļu valodas, bet veicināt ES valodu apguvi kopumā, veidojot līdzsvarotu multilingvālismu.

Jāpiebilst, ka dalībai pilsoņu panelī svešvalodu nezināšana gan nevarēja būt šķērslis, jo pilsoņu diskusijas tika tulkotas visās 24 ES oficiālajās valodās! Tiesa, Latvijas dalībnieki sarunā ar "Latvijas Avīzi" atzina, ka angļu valodas zināšanas tomēr lieti noder, lai iepazītos un neformāli aprunātos ar citu valstu pārstāvjiem. Vienīgi ar Rumānijas un Bulgārijas pārstāvjiem, ja viņi ir vecāka gadagājuma, varot parunāt arī krievu valodā.

Taču sazināties varot, arī izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Anna Marija runājusi ar kādas valsts pārstāvi, kurš izmantojis tulkošanas programmas tīmeklī. Angļu valodu bieži neprot, piemēram, Francijas pārstāvji.

Izskanēja arī ideja, ka ES finansētajos mobilitātes projektos mājvieta programmas dalībniekiem būtu jāmeklē pie uzņemošās valsts iedzīvotājiem: tas veicinātu gan jau pieminēto valodu apguvi, gan starpnāciju komunikāciju.

Samērā daudz tika runāts par mobilitātes piedāvāšanu strādājošajiem – līdz sešiem mēnešiem varētu iegūt darba pieredzi citā ES valstī. Darba devējam būtu pienākums uz laiku atbrīvot mobilitātē iesaistīto darbinieku, saglabājot darba vietu, bet nemaksājot algu. ES segtu daļu izmaksu, bet otru daļu – uzņemošais darba devējs.

Ansis arī uzskata, ka tas būtu ļoti vērtīgs jauninājums: strādāt citā valstī var būt ļoti bagātinoša pieredze, ko vērts vest sev līdzi uz savu mītnes zemi. Tas var veicināt arī ekonomikas attīstību.

Arī "Erasmus+" koordinācijas vadītāja Ute Hallere-Bloka atzīst: "Ir svarīgi, lai ES pilsoņi būtu mobili: iepazītu dažādas valodas, kultūras. Ir svarīgi nest savu pieredzi un gūt citu pieredzi, atvērt savu prātu un uzzināt, kas notiek citās valstīs."

Tiesa, attiecībā uz strādājošo mobilitāti jau pilsoņu diskusijās izskanēja arī skepse: ko tad, ja apmainītais darbinieks vairs negribēs atgriezties mītnes valstī, vai kā lai neliels uzņēmums ilgstoši iztiek bez apmainītā darbinieka, vai kā gan vēsais igaunis iejutīsies karstasinīgā spāņu darba kolektīvā.

Sajusties vienotiem Eiropā

Taču vai EK tiešām ņems vērā pilsoņu ieteikumus? Ansis ir diezgan skeptisks: "Mēs izsakām rekomendācijas, bet mēs taču nezinām ne ES direktīvas, ne citus normatīvos dokumentus. Līdz ar to pilsoņu ieteikumi var būt pretrunā ar šiem dokumentiem."

"Te viss ir ļoti demokrātiski, tomēr nedomāju, ka mūsu viedoklim būs liela nozīmē, jo daudz ko no tā, ko esam teikuši, Eiropas komisāri varēja izsecināt arī paši," piebilst Anna Marija. "Nekādu jaunu Ameriku neatklājām."

Ansis atzīst, ka tāda nu ir demokrātija un lieliski, ka daudzi ES pilsoņi varējuši iesaistīties šajā procesā un labāk saprast, kā strādā ES institūcijas un kāda varētu būt ES nākotne.

Sarunas laikā pie mums pienāk Grieķijas pārstāve un saka, ka latvieši ir viņas mīļākie paneļa dalībnieki. "Vakar mēs tik daudz izrunājām, salīdzinājām mūsu valodu alfabētus, runājām par aktuāliem notikumiem katrā no mūsu valstīm," par komunikāciju ar grieķieti pastāsta Anna Marija. Jāsecina, ka tieši tā ir pilsoņu paneļa lielākā vērtība: iepazīties ar citu ES valstu pārstāvjiem, sadraudzēties un sajusties vienotiem Eiropā.

Tepat, Eiropā.

Foto: Latvijas Avīze