7 °C
Cilvēks. Lembergam apnicis tēlot "pensionāru"? Šķiet, tikai īpaši naivi cilvēki varēja noticēt valdības vadītājas Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") un citu koalīcijas politiķu apgalvojumiem, ka Aivaram Lembergam uz valdības darbu un pozīcijām nebūšot nekādas ietekmes. Kā tad!
Zinot, ka partiju "Latvijai un Venstpilij" koalīcijā pārstāv trīs deputāti (Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Ģirts Štekerhofs), kas ir ļoti daudz, ņemot vērā trauslo dažu balsu vairākumu parlamentā, turklāt arī visa Zaļo un zemnieku savienība uz Saeimas vēlēšanām gājusi ar Lembergu kā premjera kandidātu un nevienā brīdī no viņa nav atteikusies, jo apzinās, ka bez palīdzības no Ventspils var zemu krist.
Tomēr kādu laiku šķita, ka Lembergs labprāt spēlē līdzi un arī pats cenšas izskatīties pēc tāda kā garlaikota pensionāra, kurš politikai seko soctīklu līmenī. Acīmredzot tas bija vajadzīgs, lai netraucētu ZZS, ļautu tai iejusties jaunajās pozīcijās.
Tagad Lembergs iznācis ar skaļu paziņojumu, kas jau iezīmē atšķirīgu politisko kursu. Proti, viņš pauž neapmierinātību, ka Latvija nodarbojas ar "Krievijas provocēšanu".
Tāda Ventspils politiķa izpratnē ir gan okupācijas laika pieminekļu novākšana, gan "Maskavas nama" nacionalizācija. "A jums neliekas, ka Krievija rīt var pateikt, ka jūs pārkāpāt līgumu [par Krievijas karaspēka izvešanu], un atsaukt parakstu? Un kas tālāk? (..) Priekš kam dot pamatotu, nepamatotu iemeslu Krievijai atrast iemeslu iebrukumam Latvijā?" – feisbukā publicētā video sludina Lembergs.
Kāpēc tieši tagad šāds uzsaukums? Daži taču kaut ko tādu bubina jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un Lembergam šī pozīcija vienmēr bijusi tik raksturīga, ja atceras viņa agrākos iebildumus pret NATO un ilggadēju piespēlēšanu Kremļa vēstījumiem. Ko tad viņš tik ilgi klusējis? Bez tā, ka ZZS pirmo reizi kopš 2018. gada ir atgriezusies varas pozīcijās, ir arī citi faktori. Piemēram, "Vienotības" vājums, ko veicinājis Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls, un tagad arī gaismā nākušās ziņas, ka partijas birojā, iespējams, maksātās aplokšņu algas (bet aiz tām tātad arī "melnā kase") un kopumā zaudētā līderība.
Tāpat sabiedrībā pieaugošais spiediens pamatīgāk ierobežot Krievijas tranzītu, pret ko manāmi iededzies Ainārs Šlesers un viņa "Latvija pirmajā vietā", bet kas noteikti neapmierina arī citus oligarhus.
Un, protams, kopējais starptautiskais noskaņojums, kur dažādi "Putina sapratēji" un tamlīdzīgi personāži sāk pacelt balsi. Bet ko tad koalīcija, ko zaļzemnieki? Neko! Izliekas, ka uz viņiem tas neattiecas.
Šaubas. Valsts pārvalde "koučingo"
Valsts kancelejas vadība ir nolēmusi ieguldīt līdz 34 tūkstošiem eiro no sava 1,5 miljonus eiro budžeta "koučinga" (izaugsmes veicināšana – no angļu val.) nodarbībās 270 augstākā līmeņa vadītājiem: valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts sekretāriem un vietniekiem. "Koučs" jeb izaugsmes treneris katru individuāli apmācīšot, kā pielāgoties dažādām pārmaiņām un satricinājumiem, kas jau skar un varētu skart pasauli un kā virzīt cauri šiem mainīgajiem apstākļiem savus darbiniekus. Stiprināšot līderības kapacitāti, kas savukārt sniegšot atdevi iestāžu attīstībā un uzlabošot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas nav nekas jauns, jo
šādi izaugsmes treniņi valsts pārvaldē ir rīkoti arī agrāk, bet nav dzirdēts, ka to organizētāji būtu pārliecinājušies, vai no tiem ir bijusi kāda jēga.
Sabiedrība to vislabāk var konstatēt tad, ja augstākā līmeņa vadītājs nonāk kādā problemātiskā situācijā, no kuras viņam vajag izkārpīties. Ne tik sen daudzi bija aculiecinieki, cik neveiksmīgi ar žurnālistiem komunicēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kad viņam lūdza atbildēt uz jautājumiem par bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu organizēšanu. Vai šādā gadījumā var palīdzēt izaugsmes treniņš? Vai tas Citskovskim iedvesīs drosmi skaidri un atklāti runāt par šādiem jautājumiem?
Dažādus izaicinājumus un satricinājumus ir piedzīvojis arī ilggadējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš pērn decembrī bija spiests uzrakstīt atlūgumu, jo nav spējis sadarboties ar jauno aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Vai tad, ja Garisonu būtu uztrenējis "koučs", viņš spētu novērst nesaskaņas ar ministrijas augstāko politisko vadītāju?
Politiskā vara rēķinās ar politiskajām interesēm, nevis "koučinga" iedzītajām prasmēm.
Rodas jautājums arī par to, vai Valsts kanceleja nedublē funkcijas ar Valsts administrācijas skolu, kura ir lielākais mācību centrs valsts pārvaldē nodarbinātajiem un kuras uzdevums ir palīdzēt sniegt kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijas sabiedrībai.
Neskaidrība. Kad sagaidīsim spriedumu Justīnes lietā?
Latgales rajona tiesā Ludzā pagājušā nedēļā notika pirmā tiesas sēde par septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavību, kas notika pērn Rogovkā. Apsūdzētie – Justīnes tēvs Vladimirs un pamāte Sandra. Abiem izvirzīta apsūdzība pēc diviem Krimināllikuma pantiem: par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos – ja slepkavība izdarīta personu grupā un noslepkavota persona bezpalīdzības stāvoklī –, kā arī par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja ar to mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas. Abus uz tiesu nogādāja no cietumiem. Tiesa notiek slēgtā procesā, jo iesaistīti nepilngadīgie.
