Valdība otrdien atbalstīja līdz desmit miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāna īstenošanu.

Reklāma

Naudu plānots ņemt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizsardzības resors līdz oktobrim plāno pabeigt pirmās kārtas realizāciju austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā. Valdības plāns martā ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas. 

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp žoga būvniecībai.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja vakar Latvijas austrumu robežu un Valsts robežsardzes struktūrvienības Latgalē – Grebņevas un Šķaunes robežapsardzības nodaļas.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (vidū) teicis, ka būs diezgan regulārs viesis gan uz robežas, gan sekojot līdzi militārās infrastruktūras izveidei.

Kā vēsta Valsts prezidenta kanceleja, E. Rinkēvičs klātienē apskatīja žoga būvniecības gaitu un interesējās par drošības situāciju uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas. "Mēs redzam iespaidīgu progresu žoga būvniecībā uz austrumu robežas. Paldies visiem iesaistītajiem – Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Šobrīd ir izdarīts ievērojams darbs. Sevišķs paldies Valsts robežsardzes un visu iesaistīto valsts institūciju amatpersonām par valsts robežas apsardzību un ilgstošu darbu pastiprinātā režīmā," paudis E. Rinkēvičs. Valsts prezidents arī novērtējis Nacionālo bruņoto spēku iesaisti austrumu robežas stiprināšanā.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.