18 °C
23. jūlijā, Balvu pusē vilki uzbruka Emīla Jauntēva saimniecības aitām. Saplosīti un nogalināti 34 jēri. Šīs ir jau ceturtais uzbrukums saimniecības aitām šogad un aitu audzēšanu nolemts pārtraukt pavisam. Skumji. Ļaujot vaļu vilkiem, vēl vienā vietā Latvijā iznīcināta saimniecība, kas nodarbojās ar Latvijā izsenis koptu saimniekošanas veidu…
“Situācija ir bēdīga. Pirmie vilku uzbrukumi bija ārpus vilku medību sezonas. Tas bija 14., 17. un 24. maijā, ja pareizi atceros.
Nākamajā naktī pēc uzbrukuma mednieki mēģināja saprast, no kurienes vilki nāk, kur ir to midzenis. Palīdzēja arī piegaudotājs Jānis Šakins, taču vilki neatnāca un neatsaucās. Tas nozīmē, ka tie nedzīvo uz vietas, bet siro un mednieki skaidroja, ka šādus vilkus nomedīt ir ļoti sarežģīti. Tāpat viņi solīja medības turpināt, taču jārēķinās, ka nomedīt šādus vilks nebūs viegli.
Visas reizes saimniecību apsekoja Valsts meža dienesta pārstāvis, paņēma analīzes, lai precizētu, vai patiešām vainīgi vilki. Taču analīžu rezultātus neviens nepaziņo… Ierēdnis skaidroja, ka iesniegumu es rakstīt varot, bet ārpus sezonas medību atļauju tāpat neizsniegšot… Pārsteidza arī ierēdņa komentārs, lai mēs pievēršoties liellopu audzēšanai.
Aitas, kuras tika saplosītas, bija iežogotā aplokā. Trešajā reizē vilki iekļuva iežogojumā, kas par pietiekamu aizsardzības līdzekli atzīts arī Lauku atbalsta dienesta atbalsta projektos… Taču vilkam tas nav šķērslis.
Jau pēc pirmajiem uzbrukumiem tika izlemts, ka saimniekošanu neturpināsim. Bija jāizpilda saistības pret LAD. Taču nu arī tas vairs nav iespējams. Zaudējumi ir milzīgi. Žogos un sētās tika ieguldīti pieci tūkstoši eiro un viss velti… Kāds noteikti teiks, ka dzīvniekus vajadzēja apdrošināt. Taču šajā reizē nokosti ir jēri, bet apdrošina pieaugušas aitas. Ja šie dzīvnieki būtu apdrošināti, tie būtu papildus zaudējumi,” skaidro Emīls Jauntēvs.
Pamazām pārvēršamies par valsti, kurā svarīgāki ir asinskāri plēsēji – vilki, lūši, bet nav vajadzīgi cilvēki, kas cenšas saimniekot savā zemē. Operatīvi netiek izmantots resurss, kas spēj plēsējus ierobežot – mednieki. Birokrātisku šķēršļu dēļ netiek operatīvi risināts jautājums par to, kā no populācijas izņemt īpatņus, kas rada problēmas. Tāds ir viedoklis, kas nereti parādās sarunās ar lauksaimniekiem, medniekiem, kā arī publiski tiek pausts sociālajos tīklos.
Balvu novada pašvaldības deputāts un medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Trupavnieks: “Latvijā ir noteikts, ka šīs sezonas laikā atļauts nomedīt 300 vilku. Taču šeit, pierobežā, ir liela plēsēju kustība pāri robežai. Turklāt ir tā, ka vilki parādās mazliet vēlāk, nekā pārējā valsts daļā. Citviet ir vairāk briežu un medības sākas ātrāk. Turklāt nevienam nav noslēpums, ka vilki lielākoties tiek nomedīti nevis tieši vilku medībās, bet citu medību laikā bezsniega apstākļos. Limits tiek izpildīts un mums nekas daudz nepaliek. Uzskatu, ka uz pierobežas rajoniem būtu jāiezīmē noteikta limita daļa jau sezonas sākumā, lai tad, kad rudens pusē vilki ienāk no pārrobežas, mums būtu iespēja tos medīt.
Tāpat būtu jāpanāk situācija, ka vilku medības konkrētajās vietās tiek sāktas ātrāk, ja tiek postīti ganāmpulki.
Šobrīd mednieki jau sākuši šo vilku meklējumus. Jo vilki, kas to paveica, konkrētajā vietā var atgriezties arī pēc ilgāka laika.
Tāpat pašvaldībai būtu jāapzina saimniecības, kurās ir aitas un liellopi, un ir apdraudējums ārpus vilku medību sezonas, tā jāuzskata par ārkārtas situāciju un attiecīgi jārīkojas un jāuzsāk vilku medības.”
Mednieks, vilku piegaudotājs Jānis Šakins: “Jau pirmajās reizēs tika saukti Valsts meža dienesta pārstāvji, taču tā pa īstam neviens neko nevēlas darīt. Visi no kaut kā baidās. Cik tos vilkus var audzēt! Pērn zināju Balvu novadā astoņus midzeņus. Šobrīd man pat bail iedomāties, cik daudz to ir. Tika nomedīts ne vairāk par 10 vilkiem. Vai tiešām kāds gaida, ka par vilku audzēšanu un Latvijas tautsaimniecības izpostīšanu saņems Triju zvaigžņu ordeni? Bet kas pa to laiku notiks ar cilvēkiem?”
Andrejs Šlapakovs, mednieku kolektīva Saulgrieži vadītājs: “Esam sākuši šo vilku meklējumus. Pašlaik domājam, ka vilki atnākuši no 15 – 20 kilometru attāluma, tāpēc piegaudošana rezultātus pagaidām nedeva. Taču sadarbojoties ar kaimiņu medniekiem meklējumus turpināsim. Citās sezonās veicies tieši medījot vilkus ar piegaudošanu, taču apjoms nav bijis liels, jo limits, kad varam sākt medīt, ir gandrīz izsmelts. Vilku Latvijā ir par 30 – 40 % vairāk nekā liecina statistika.”
