Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) pilsētā Johannesburgā šodien sākas BRICS valstu samits, kurā parasti pulcējas Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un DĀR līderi. Tomēr šoreiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz šo attīstības valstu apspriedi nedosies.

Reklāma

Diplomātiska dilemma

Starptautiskā krimināltiesa (SKT) šā gada martā izdeva Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportācijām no okupētajām teritorijām Ukrainā. SKT orderis pirms samita nostādīja neveiklā diplomātiskā situācijā DĀR, kas ir centusies uzturēt labas attiecības ar Krieviju un nav nosodījusi to par iebrukumu Ukrainā. DĀR ir SKT dalībvalsts, un tai būtu pienākums Putinu arestēt un izdot tiesāšanai Hāgā. DĀR jau ir nonākusi līdzīgā situācijā SKT aresta ordera dēļ. Šajā valstī 2015. gadā uz Āfrikas Savienības samitu ieradās toreizējais Sudānas diktators Omars al Baširs, uz kura vārda arī bija izdots SKT aresta orderis par Dārfūras reģionā pastrādātiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. DĀR varasiestādes tolaik nolēma Baširu nearestēt, norādot, ka viņu kā valsts galvu sargājot tiesiskā imunitāte. SKT šādus skaidrojumus ir noraidījusi, vainojot DĀR saistību nepildīšanā. 

DĀR prezidenta Sirila Ramafosas birojs jūlijā pavēstīja, ka Putins "pēc abpusējas vienošanās" uz samitu nedosies, lai arī sākotnēji Krievijas autoritārais līderis uz to bija uzaicināts. 

Putina vietā samitu apmeklēs Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Putins tikmēr plānojot piedalīties samitā attālināti videokonferences režīmā. Ramafosa pirms Maskavas un Pretorijas vienošanās bija izteicies, ka Putina arestu Krievija uzskatītu par "kara pieteikumu".

Lems par jauniem dalībniekiem

Uz trīs dienu samitu Johannesburgas finanšu rajonā toties dosies Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva un Indijas premjerministrs Narendra Modi. Tiek plānots, ka galvenās apspriedes samitā notiks rītdien. Samitā sagaidāmi vispārīgi aicinājumi globālajiem dienvidiem vienoties par ciešāku sadarbību, prognozē aģentūra "Associated Press".

Akronīmu BRIC 2001. gadā piedāvāja investīciju banka "Goldman Sachs", tajā apvienojot Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas nosaukumu pirmos burtus angļu valodā. "Goldman Sachs" uzskatīja, ka šīs valstis piedzīvos strauju ekonomisko izaugsmi un tāpēc ir interesantas investīcijām. Vēlāk šo akronīmu sāka izmantot pašas pieminētās valstis, bet 2009. gadā Krievijas pilsētā Jekaterinburgā notika pirmais BRIC samits. 2010. gadā grupā tika iekļauta DĀR un forums pārtapa par BRICS, kāds tas ir arī šobrīd.

BRICS 15. samitā nozīmīgs darba kārtības jautājums varētu būt grupas iespējamā paplašināšanās. 

Interesi par dalību šajā grupā esot paudušas vairāk nekā 40 valstis, vēsta aģentūra "Reuters". Šo valstu vidū ir Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Indonēzija, Irāna un Saūda Arābija. Blokā tomēr nav vienprātības par šādu soli. Paplašināšanos īpaši atbalstot Maskava, kas cenšas izlauzties no diplomātiskās izolācijas, kā arī Pekina, kas iesaistījusies ģeopolitiskā cīņā pret Vašingtonu, norāda "Associated Press". Pārējo valstu atbalsts BRICS paplašināšanai nav tik skaidrs. Šaurā attīstības valstu klubā pārējās BRICS valstis var baudīt zināmu prestižu un ietekmi, kas vājināsies, grupu paplašinot. Ramafosa tomēr publiski ir paudis tai atbalstu. "Paplašināta BRICS atspoguļos daudzveidīgu valstu grupu ar dažādām politiskajām sistēmām, kurām ir kopīga vēlme panākt līdzsvarotāku globālo kārtību," paziņoja DĀR prezidents. Indijai par paplašināšanos esot neitrāla nostāja, bet Brazīlija esot visskeptiskākā, ziņo "Reuters".

Grūtības vienoties

Uz samitu Johannesburgā uzaicināti vēl 67 citu valstu līderi no Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona, pavēstījusi DĀR Ārlietu ministrija. Sagaidāms, ka sarunas ar viņiem notiks ceturtdien. Vēlmi apmeklēt samitu pauda Francijas prezidents Emanuels Makrons, tomēr Putins esot bijis pret viņa dalību samitā, ņemot vērā Parīzes atbalstu Kijivai karā pret Krieviju, vēsta "Reuters". 

Nav pamata gaidīt, ka samitā citas BRICS valstis varētu kritizēt Krievijas agresiju Ukrainā.

Ramafosa pirms samita Dienvidāfrikas televīzijā solīja, ka viņa vadītā valsts "netiks ierauta globālo lielvaru sacensībā".

Pirmajā BRICS samitā klātienē kopš Covid-19 pandēmijas sākuma tiek gaidīta kritika par pašreizējo globālo finanšu sistēmu, tostarp par ASV dolāra lomu starptautiskajā tirdzniecībā. Tiks apspriesta arī savstarpējā tirdzniecība un investīcijas. Eksperti tomēr vērš uzmanību uz BRICS valstu grūtībām vienoties par kopīgu politiku, ņemot vērā valstu atšķirīgās politiskās un ekonomiskās prioritātes, kā arī spriedzi Ķīnas un Indijas attiecībās. Netiek gaidīts, ka samitā varētu lemt par kopīgas BRICS valūtas izveidi, vēsta "Reuters". 2015. gadā BRICS valstis nodibināja Jauno attīstības banku. Tā tika iecerēta kā alternatīva Starptautiskajam valūtas fondam un Pasaules Bankai, kurās vadošā loma ir ASV un Eiropas valstīm. Izdevums "Economist" tomēr vērš uzmanību uz to, ka lielu daļu kredītu šī banka izsniedz tieši eiro un dolāros, kas grauj BRICS valstu politiķu apgalvojumus par centieniem atbrīvoties no dolāra.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.