20 °C
Irāna naktī uz svētdienu pret Izraēlu raidīja vairāk nekā 300 raķešu un bezpilota lidaparātu, raisot bažas, ka Tuvajos Austrumos varētu uzliesmot vēl viens karš.
Izraēlai un tās starptautiskajiem parteriem tomēr izdevās notriekt gandrīz visas raķetes un dronus, un lieli postījumi Izraēlai netika nodarīti. Tagad uzmanība ir pievērsta Izraēlai un tās gaidāmajai atbildei uz šo triecienu, kuru Teherāna pamatoja ar mēneša sākumā Damaskā Irānas konsulātā izraēliešu sarīkoto uzbrukumu.
Lielu postījumu nav
Izraēlas aizsardzības spēku pārstāvis Daniels Hagari svētdien paziņoja, ka Irāna pret Izraēlu raidījusi apmēram 170 dronus, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistiskās raķetes. Hagari pavēstīja, ka 99% naidīgo objektu Izraēlai un tās partneriem izdevies notriekt. Lielāko daļu raķešu un dronu izdevies notriekt ārpus Izraēlas teritorijas. Hagari pavēstīja, ka Izraēla uzbrukuma laikā cieši sadarbojusies ar ASV, Lielbritāniju un Franciju.
Izraēlas teritoriju sasniedza tikai pāris Irānas ballistiskās raķetes, un lieli postījumi piecas stundas ilgajā uzbrukumā Izraēlai nav nodarīti.
Raķetes trāpīja pāris vietās, tostarp gaisa spēku bāzē, tomēr būtiski postījumi tai nav nodarīti, norādīja Hagari. Raķešu triecienā tomēr smagu galvas traumu beduīnu ciemā Izraēlas dienvidos guvusi septiņus gadus veca meitene. Vēl 31 cilvēks tika viegli ievainots vai piedzīvojis panikas lēkmi, vēsta telekanāls CNN. Izraēla jau svētdien atvēra savu gaisa telpu, un darbību atsāka Ben Guriona starptautiskā lidosta.
Atmaksa par uzbrukumu konsulātam
Teherāna paziņoja, ka raķešu un dronu trieciens Izraēlai ir atbilde uz 1. aprīlī notikušo izraēliešu uzbrukumu Irānas konsulātam Damaskā. Uzbrukumā, par kuru Izraēla oficiāli atbildību nav uzņēmusies, tika nogalināti 16 cilvēki, tostarp divi irāņu ģenerāļi. Irāna pēc tam solīja uz šo uzbrukumu atbildēt, un Vašingtona brīdināja Izraēlu, ka gaidāms Irānas uzbrukums. Spriedze vēl vairāk pieauga sestdien, kad Persijas līcī Irānas jūras spēki sagrāba ar Izraēlu saistītu konteinerkuģi.
Pēc raķešu un dronu trieciena beigām Irānas amatpersonas paziņoja, ka atbilde uz Izraēlas uzbrukumu konsulātam uzskatāma par "noslēgušos".
Ja Izraēla "pieļaus vēl vienu kļūdu", Teherānas atbilde būšot daudz nopietnāka, solīja Irānas pastāvīgā pārstāvniecība ANO. Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Sardars Bagheri svētdien paziņoja, ka caur Šveices vēstniecību Teherāna ir brīdinājusi Vašingtonu, ka Savienoto Valstu bāzes "nebūs drošībā", ja ASV sadarbosies ar Izraēlu tās nākamajās operācijās. Neskatoties uz Irānas un Izraēlas naidīgajām attiecībām, šī bija pirmā reize, kad Irāna ir veikusi tiešu militāru uzbrukumu Izraēlai. Analītiķi norāda, ka Teherāna juta vajadzību atbildēt uz uzbrukumu konsulātam gan iekšpolitisku iemeslu dēļ, gan arī lai stiprinātu savas pozīcijas Tuvajos Austrumos.
Daudzas rietumvalstis, tostarp ASV, svētdien nosodīja Irānas uzbrukumu Izraēlai. ASV prezidents Džo Baidens solīja, ka Savienotās Valstis aizsargās Izraēlu no Irānas un tās sabiedrotajiem. Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā
Žuzeps Borels nosodīja Irānas uzbrukumu, nodēvējot to par "bezprecedenta eskalāciju un nopietnu draudu reģionālajai drošībai".
Tikmēr Ķīnas Ārlietu ministrija aicināja uz atturību, raksturojot uzbrukumu kā "Gazas konflikta jaunāko izpausmi" un aicinot īstenot nesen pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā pieprasīts pārtraukt uguni šajā reģionā.
Gaida Izraēlas atbildi
Tagad ar lielu uzmanību tiek gaidīta Izraēlas atbilde uz Irānas uzbrukumu. Svētdien tika sasaukts Izraēlas kara kabinets, kurā apspriesti atbildes soļi. Svētdien steidzamības kārtā sasaukta arī G7 valstu apspriede. Borels savukārt otrdien sasaucis ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi, kurā tiks pārrunāta situācija Tuvajos Austrumos. Lai arī ASV deva ieguldījumu Irānas uzbrukuma atvairīšanā, nav jāgaida amerikāņu līdzdalība iespējamā Izraēlas triecienā Irānai. Baidens esot brīdinājis Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, ka Savienotās Valstis nepiedalīsies šādā uzbrukumā, vēsta CNN.
Baidens esot Netanjahu norādījis, ka naktī uz svētdienu piedzīvoto var uzskatīt par Izraēlas uzvaru, jo Irānas uzbrukums ir bijis nesekmīgs un pierādījis Izraēlas militāro pārākumu.
Apskatnieki tikmēr norāda, ka Irānas uzbrukums ir palīdzējis Izraēlai mazināt starptautisko spiedienu un izolāciju, ko radījis kopš oktobra ilgušais karš Gazas joslā pret teroristisko grupējumu "Hamās". Pirms Irānas uzbrukuma uz Izraēlu bija pastiprinājies spiediens panākt pamieru ar "Hamās". ASV izskanējušas balsis, ka Izraēlai sniegtajai Savienoto Valstu palīdzībai vajadzētu noteikt kaut kādus nosacījumus. Arī Baidens norādījis, ka uzskata Netanjahu pieeju kara vešanā par kļūdainu. Irānas sarīkotais uzbrukums ir palīdzējis šo spiedienu mazināt, norāda laikraksts "Times of Israel". Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta pētnieks Deivids Makovskis uzsvēris, ka Izraēlas interesēs būtu saglabāt pēc Irānas uzbrukuma no jauna iegūtu starptautisko atbalstu. Tas savukārt nozīmē, ka Izraēla nedrīkst pārāk aizrauties ar atriebšanos Irānai. "Izraēlai būs rūpīgi jāizsver labums, ko dotu atmaksa" Irānai, ņemot vērā, ka Baidens aicina uz diplomātisku pieeju, vietnē "X" rakstīja Makovskis. "Krīzei vajadzētu beigties, Irānai paliekot izolētai," uzsvēra pētnieks.
