7 °C
Turpmāk mājsaimniecībām, kuras iecerējušas uzstādīt saules paneļus, būs pieejams līdz 2,5 tūkstošiem eiro liels finansējums elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei.
Ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunojamo elektroenerģiju ražojošās iekārtas, šī gada otrajā ceturksnī plānots ieviest atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras plāno uzstādīt saules paneļus. Līdz šim tās varēja pieteikties atbalstam saules paneļu un citu atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkņu un granulu katlu iegādei, un uzstādīšanai. Paredzēts, ka maksimālais atbalsta apmērs elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtai būs 2,5 tūkstoši eiro. Tā kā atbalsta programmas nosacījumi paredz saules paneļus un akumulatorus iegādāties, un uzstādīt vienlaikus, finansējums attieksies tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras vēl tikai plāno kļūt par mikroģeneratoriem.
Atbalstu palielinās par 5 miljoniem eiro
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka uzglabāšanas iekārta ļaus saražoto elektroenerģiju no saules vai vēja uzkrāt un nenodot kopējā tīklā. Dienas laikā saražoto elektroenerģiju varēs patērēt vakara un nakts stundās. KEM informē, ka īpaši straujš pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas novērots pērnā gada izskaņā, proti, oktobrī, novembrī un decembrī. Uzstādīto saules paneļu skaits, novembrī pieaudzis par 44%, bet decembrī - par 61%, salīdzot ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā. No 2022. gada marta, kopš iedzīvotājiem pieejama atbalsta programma „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo eneroresursu izmantošanai”, līdz 2024. gada janvāra vidum kopumā uzstādītas 9743 atjaunojamo energoresursu iekārtas par kopējo summu 34,357 miljoni eiro. Programmā pieejamo finansējumu plānots palielināt vēl par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar jaunās neto norēķinu sistēmas izveidi, kas stāsies spēkā šī gada 1. maijā, saules paneļu un vēja elektrostaciju uzstādītajai jaudai nebūs ierobežojumu. Līdz šim atbalstu varēja saņemt saules paneļu un vēja ģeneratoru iegādei, kuru jauda bija līdz 11,1 kilovatam (kW). Līdz ar grozījumiem atbalsta programmas nosacījumos, šāds ierobežojums nebūs. Elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas ietilpībai būs jābūt vismaz 5 kW lielai. Tā izvēlēta, ņemot vērtā atbalsta programmas ietvaros uzstādīto iekārtu vidējo jaudu, kas mājsaimniecībām ir 8-9 kW.
Novēlots lēmums
Facebook grupas “Mikroģeneratori Latvijā” iniciators, mikroģeneratoru īpašnieks Mārtiņš Vanags atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībām elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei vērtē pozitīvi, taču uzskata, ka lēmums ir novēlots. „Šādu finansējumu vajadzēja piešķirt jau no pirmās atbalsta programmas dienas. Tagad esam situācijā, kad ir veiktas izšķērdīgas un nelietderīgas investīcijas, jo ne visiem līdz šim uzstādītajiem invertoriem, šādas baterijas var pievienot.
Cilvēki, kuri pirms pāris gadiem nezināja, ka būs nepieciešamība pēc elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām, iegādājās lētākos pieejamos invertorus. Tāpēc tagad viņiem būs jāiegādājās gan akumularori, gan jāmaina invertori, izņemot tos, kuri ir iegādājušies hibrīda invertorus,”
skaidro M.Vanags. Tāpat viņš uzskata, ka akumulatoru iegāde un pieslēgums 3 fāzu elektrībai, neatrisinās visas problēmas. „Valstī ir kropla fāžu uzskaite, respektīvi tā tiek veikta par katru fāzi atsevišķi, nevis summāri. Ja elektroenerģija tiek noglabāta akumulatorā, tajā brīdī, kad tā tiek patērēta, invertors to sadala uz trīs, kā rezultātā, tiek tērēta ne tikai viena fāze, kas ir nepieciešama, bet arī abas pārējās. Un arī atbilstoši uzskaitīta - katrā fāzē atsevišķi. Tādējādi lielākais ieguvējs ir nevis mikroģenerators – akumulatora īpašnieks, bet gan AS „Sadales tīkls” (ST) infrastruktūra, kurā arī nakts laikā, mikroģeneratora aktīvās neražošanas laikā, tiek pludināta iekšā elektrība,” secina M.Vanags, atzīstot, ka daudziem par pārsteigumu, vienkārša akumulatoru iegāde un pievienošana tīklam pieslēgta hibrīda invertoram situāciju ar pašpietiekamību un autonomiju neatrisinās tīkla neesamības vai X stundas gadījumā - tā vienkārši nestrādās, ja pirms tam lietotājs nebūs zināmā mērā diezgan kardināli pārbūvējis/sagatavojis savu saimniecību, bet tas saistīts ar vērā ņemamām papildus investīcijām un zināšanām darba uzdevuma formulēšanā no lietotāja puses, kas pilnīgi noteikti daudzkārt pārsniegs atbalsta apjomu. „Pirmkārt, būs jāmaina vai jāizvēlas savādāks un dārgāks invertors. Otrkārt, ir jārēķinās ar papildus izmaksām savas, no tīkla neatkarīgas zemējuma sistēmas izveidei, kas nav sarežģīts pasākums, ja ir zināšanas vai iespēja noalgot profesionāļus, bet materiālu iegāde tāpat prasīs papildus resursus - ne mazāk kā 600 līdz 800 eiro. Treškārt, kā obligāts un neapspriežams ir darbību kopums, un izmaksas droša automātiska vai manuāla atslēguma/pārslēguma sistēmas izveidē, lai nodrošinātu to, ka tīkla atslēguma/nepieejamības gadījumā, kad tiktu darbināta no tīkla neatkarīgā-salas tipa mikroģenerācijas iekārta ar akumulatoru sistēmu, nekad un nekādos apstākļos strāva netiktu padota no mikroģeneratora uz atslēgto vai it kā atslēgto publisko tīklu, un montieris, kurš novērš tīkla bojājumu, nesaņemtu strāvas triecienu, bet tajā pašā laikā nodrošinātu šādi aprīkotu mājsaimniecību ar elektroenerģiju. Šādas rūpnieciski ražotas un samontētas ATS (automated transfer switch) kvalitatīvas sistēmas izveides izmaksas ar automātiku un relejiem ne tikai galvenā kontaktora automātiskai pārslēgšanai, bet arī zemējuma sistēmas atslēgšanai/pārslēgšanai, izveides izmaksas svārstās ap 1400 eiro. Ceturtkārt, jārēķinās ar papildus investīcijām tīkla pārsprieguma un zibens aizsardzības sistēmā, kas būs vēl daži tūkstoši eiro. Varētu domāt, ka manis uzskaitīto, ne mazāk kā četru papildus lietu saraksts, ir nevajadzīgs un tā ir lieka izšķērdība, ka tam nav absolūti nekāda sakara ar valsts atbalstu akumulatoru sistēmas iegādei privātpersonām, bet manā redzējumā, šis, līdzīgi kā vēl joprojām neesošā valsts enerģētikas stratēģija, būtu jāizstrādā un jāizsver kā komplekss cēloņsakarību analīzes pasākums, bet ne tikai kā formāls, uz papīra esošs, valsts budžeta un Eiropas naudas līdzekļu apgūšanas mehānisms. Tam ir jābūt reālam ieguldījumam tautsaimniecībā - iedzīvotāju, sabiedrības un valsts aizsardzības decentralizētā enerģijas ražošanā un pārvaldībā,” uzsver M.Vanags, uzdodot retorisku jautājumu - kam īsti ir izdevīga drudžaina darbību imitācija akumulatoru atbalsta sistēmas administrēšanā un pārvaldībā - akumulatoru tirgotājiem, sabiedrībai, ST vai atsevišķam birokrātu slānim konkrētās ministrijās?
Izvēlas pašbūvētas akumulācijas iekārtas
M.Vanags uzskata, ka plānotais atbalsts līdz 2,5 tūkstošiem eiro ir vērā ņemams, bet nav pietiekošs. „Šobrīd rūpnieciski izgatavota un sakomplektēta akumulatoru sistēmas cena ir 350 – 400 eiro par vienas kilovatstundas (kWh) kapacitātes uzglabāšanu. Pašbūvēto akumulatoru sistēmu cenas svārstās no 90 – 100 eiro par vienas kWh kapacitātes uzglabāšanu. Taču, lai tās uzstādītu un izmantotu, ir nepieciešamas zināšanas un papildu darbs. Par 2,5 tūkstošiem eiro varētu uzstādīt akumulatorus ar 5 - 6 kWh kapacitātes ietilpību. Ja tādam mazam dzīvoklītim ar to varētu pietikt, tad privātmājai vajadzētu akumulatorus ar minimālo ietilpību 12 - 13 kWh, pat vēlams, ar 20 kWh,” spriež M.Vanags. Viņš pats pirms diviem gadiem savā privātmājā ir uzstādījis saules enerģijas mikroģenerācijas sistēmu ar akumulācijas iekārtu bez jebkāda valsts atbalsta. Akumulatoros investēti aptuveni 8 tūkstoši eiro. „Man ir 13,8 kWh akumulatora ietilpība, kas pie nosacījuma, ja valstī būtu normāla kopējā fāžu uzskaites sistēma, ļautu jau, sākot no februāra beigām līdz pat oktobra vidum, no tīkla vispār neņemt neko,” ir aprēķinājis M.Vanags, piebilstot, ka mājsaimniecības, ar akumulācijas sistēmu uzlikšanu arī nelielos apjomos, nodrošina tīkla jaudu balansēšanu. „Kā nākamais solis, ja ST veidotu tā saucamo „viedo” tīklu, mājsaimniecību akumulatoru sistēmas, ar to īpašieku atļauju, varētu tikt izmantotas tīklu stabilitātes un balansēšanas nodrošināšanai,” teic M.Vanags.
„Cilvēki, kuriem ir rocība, un, kuri, ņemot talkā veselo saprātu, saules enerģijas mikroražošanas procesā ir iedziļinājušies, akumulatorus jau ir laicīgi iegādājušies.
Tas pamatā notika brīdī, kad sākās runas par pāreju no neto uzskaites uz neto norēķinu sistēmu, kas mikroģeneratoriem ir absolūti neizdevīga,” teic M.Vanags. Jautāts, cik mājsaimniecībām jau šobrīd varētu būt elektroenerģijas akumulācijas iekārtas, viņš lēš, ka tādu netrūkst. „No komunikācijas sociālajos tīklos, var secināt, ka daudziem mikroģeneratoriem ir mazās, pašbūvētās un pielāgotās akumulācijas sistēmas, kas izgatavotas no nolietotajām elektroautomobīļu baterijām. Tās šobrīd iet uz urrrā!” secina M.Vanags.
