Šajā pirmdienā visas 14. Saeimas frakcijas parakstīja sadarbības memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādi 2023.–2050. gadam. Tiek sagaidīts, ka stratēģija iezīmēs pārliecinošu Latvijas enerģētiskās attīstības vektoru, kā arī nodrošinās skaidrus spēles noteikumus potenciālajiem investoriem enerģētikas sektorā.
Saeimā notikušajā enerģētikas forumā "Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija?" gan politiķi, gan nozares pārstāvji un eksperti no Latvijas un ārvalstīm, klātesot Valsts prezidentam un prezidenta amata kandidātiem, sprieda par izaicinājumiem enerģētikas jomā un ilgtspējīgu to risinājumu. Foruma noslēgumā visas Saeimas frakcijas vienojās aicināt valdību līdz šī gada 1. oktobrim izstrādāt detalizētu enerģētikas stratēģiju un iesniegt to izskatīšanai Saeimā, lai līdz 2023. gada beigām par to jau varētu sarīkot publiskas debates. Savukārt pār stratēģijas izstrādes un īstenošanas procesu tika lemts nodrošināt parlamentāro uzraudzību.
Vētīs iespējas un riskus
"Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus, Latvijas Republika ir skaidri definējusi savu gatavību atbrīvoties no Krievijas energoresursiem un ietekmes, īstenot strauju virzību uz savas energosistēmas sinhronizāciju ar Eiropas Savienības energotīklu, kā arī atjaunojamo energoresursu daudz plašāku izmantošanu. Lai Latvija varētu nodrošināt savu enerģētisko neatkarību, gan sabiedrībai, gan tautsaimniecībai ir nepieciešama droša, pietiekama un konkurētspējīga enerģētikas apgāde. Tādēļ Latvijai ir jāizstrādā savs skaidri definēts ilgtermiņa skatījums uz enerģētikas attīstību līdz 2050. gadam," konferencē atzina Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs, uzsverot, ka šāda stratēģija ir valsts drošības, tautsaimniecības attīstības un tautas labklājības pamats.