Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi no 100 līdz 128 punktiem, liecina jaunākais Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indekss. Nozares asociācijas izstrādātais indekss vērtē četrus būtiskākos faktorus, kas nosaka kreditēšanas attīstību, – banku spēju un vēlmi kreditēt un uzņēmumu spēju un vēlmi aizņemties.

Katru no tiem ietekmē dažādi faktori. Tā ietvaros kopumā tiek analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, nodokļu parādu apjoms juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju aizdevumu pieteikumi u. c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. Tā, piemēram, šobrīd pozitīvu kreditēšanas vidi veidojot tādi faktori kā brīvo līdzekļu pieejamība bankās, kredītu atmaksu kavējumu samazināšanās, uzņēmējdarbības finanšu rādītāju uzlabošanās un līdzšinējā valsts IKP izaugsme. Lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados augot, tā straujāku attīstību ierobežojot Latvijas uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā, kā arī faktori, kas bankas attur no lielāka riska uzņemšanās – lielais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī un uzņēmēju reputācijas riski (lasi – lieli uzņēmumi, kas saistīti ar eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju vai tranzītu un tādēļ pakļauti gan sankciju riskam, gan arī no banku puses tiek vērtēti kā ekonomiski mazperspektīvi).

Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā 2022. gadā audzis līdz 128 punktiem, uzrādot strauju kreditēšanas vides atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem 2020. gadā, kad tas bija vien 102 indeksa punkti. 

Vienlaikus jāatzīst, ka banku kredītportfelis šajos piecos gados nav audzis par 26%. Straujākā izaugsme ir vērojama banku spējā kreditēt, kur no 100 indeksa punktiem 2018. gadā šis rādītājs pērn ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā – 155 punktus. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas. Savukārt uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums. Sava ietekme te esot arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņām, jo tagad atstāt kapitālu uzņēmumā ir izdevīgāk nekā izņemt dividendes. Audzis arī uzņēmēju uzkrātā kapitāla apmērs. Šie dati kopumā liecina, ka kreditēšanas vide Latvijā kļūst arvien veselīgāka.

Pētījuma autors, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs saka, ka šajos apstākļos bankām un uzņēmējiem ir potenciāls audzēt kreditēšanas apjomus, īpaši tad, kad atsāksies globālā ekonomiskā izaugsme. 

Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir nepieciešamība veicināt aizņēmēju motivāciju un ambīcijas izmantot iespējas, jo uzņēmumu spēja aizņemties ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizdevumu. 

Esot vērojama tendence, ka uzņēmumi, kuri varētu izmantot aizdevumus, ir izteikti piesardzīgi un investē pat pārlieku apdomīgi, aizņemoties maz vai nelabprāt, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem. Tieši un skaidri izsakoties – Latvijas uzņēmēju ambīciju līmenis ir zemāks un bieži aprobežojoties ar jaunu māju, mašīnu un iespēju ceļot, bet kaimiņvalstu uzņēmēju ieceres esot globālākas.

Ilustrējot šo ideju, Danēvičs skaidroja – ja paņemtu vienādus vienas nozares uzņēmumus pirms 15–20 gadiem Latvijā un Lietuvā, piemēram, mēbeļu ražošanā, tad aina, kas tiktu ieraudzīta šobrīd, būtu tāda, ka minētajā laika posmā Lietuvas uzņēmums apgrozījuma ziņā būtu audzis pieckārtīgi, iekļuvis vairāku ārvalstu tirgos un arī tā paša kapitāls attīstībā veikto investīciju dēļ būtu pieaudzis divkārt, savukārt Latvijas uzņēmums tajā pašā laika posmā būtu audzis par dažiem desmitiem procentu. Tas arī skaidrojot kredītu tirgus atšķirības – Lietuvas uzņēmumam banka šobrīd spētu aizdot apmēram desmit reizes vairāk nekā Latvijas uzņēmumam, kaut gan atskaites perioda sākumā tie esot bijuši apmēram vienādi uzņēmumi.

Karš bremzē apetīti

"Banku interese aizdevumu izsniegšanā arī pieaug lēnāk nekā spēja kreditēt, jo riska apetīte pēc kara sākuma saglabājas visai mērena, kamēr kredītu nosacījumi un noteikumi kļūst stingrāki," saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. Viņa skaidro, ka banku vēlme kreditēt pieaug un pērn sasniedza 116 indeksa punktus, bet šis rādītājs joprojām krietni atpaliek no spējas izsniegt aizdevumus (155 indeksa punkti). 

Bankas ir piesardzīgas attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas neperspektīvās biznesa nozarēs, kam ir reputācijas problēmas un par kuriem ir aizdomas, ka tie darbojas pelēkajā zonā.

 Banku vēlme kreditēt ir būtiski uzlabojusies pēc indeksa krituma līdz 85 punktiem 2020. gadā, kad to iedragāja arī globālās pandēmijas radītās sekas un Latvijas banku darbības atdeve pret kapitālu strauji samazinājās zem Eiropas banku sektora vidējā rādītāja, vidēji sasniedzot vien 4,57%. Līdzīga situācija vērojama uzņēmumu vidū, kur interese par aizdevumiem pēc dramatiska krituma 2020. gadā pēdējos divus gadus saglabājas nemainīga, pērn sasniedzot 110 indeksa punktus. Neskatoties uz finanšu rādītāju uzlabošanos, vērojama izteikta piesardzība investīciju finansēšanā.

Ēnas kreditēšanā

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs saka, ka joprojām aktuāli ir ēnu ekonomikas un uzņēmumu reputācijas jautājumi attiecībā uz kapitāla izcelsmi un uzņēmumu darbības metodēm: "Šīm prasībām kopumā ir pozitīva ietekme, jo pēdējos gados aktualizētās kvalitātes prasības attiecībā uz uzņēmumu reputāciju un darbības caurspīdīgumu viennozīmīgi motivē uzņēmējus ieguldīt savas darbības sakārtošanā un risku pārvaldībā. Rezultātā būtiski aug uzņēmumu kreditēšanas potenciāls un paveras plašākas iespējas piesaistīt finansējumu." 

Vienlaikus Danēvičs atzīst, ka Latvijā kapitāls vairāk ir aizkavējies 90. gadu pārdales ekonomikas uzņēmēju paaudzes rokās. 

Igaunijas ekonomika ātrāk ir pārgājusi jauno uzņēmēju rokās, kas rada jaunas vērtības, nevis centienus pārdalīt, kā tas joprojām vērojams Latvijā, uzsvēra Danēvičs. Šeit izteikti redzam atšķirības ar Baltijas kaimiņiem: ražotāju finansēšanas apjomi ir līdzvērtīgi, bet ir jomas, kurās atpaliekam. Latvijā šobrīd ir neapgūts kreditēšanas potenciāls – daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektos, zaļās ekonomikas, kā arī privātās un publiskās partnerības projektos infrastruktūras attīstībā. Pēc FNA aprēķiniem, finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Kreditēšanas indekss atklāj vēl dažus interesantus datus. Tā, piemēram, Latvijas privātpersonu aizņēmumu attiecība pret mēneša ienākumiem ir zemākā Eiropā – 37%. Lietuvā – 45%, Igaunijā – 79%, bet mūsu Skandināvijas kaimiņiem Somijai un Zviedrijai ir attiecīgi 156 un 203%. 

No vienas puses, var priecāties par to, ka neesam parādu jūgā, taču, no otras – arī privātpersonu neizmantotais potenciāls dzīves apstākļu uzlabošanā ir visai ievērojams. 

Aina uzņēmumu segmentā ir visai līdzīga – uzņēmumu ņemto kredītu attiecība pret brīvo naudas plūsmu Lietuvā gan ir viszemākā – tikai 1,8%, bet Latvijā tā ir 2,5%, Igaunijā – 2,7%. Jau minētajās Somijā un Zviedrijā šis rādītājs ir 3,9 un 6% – arī te vērojams neizmantots izaugsmes potenciāls.

UZZIŅA

Faktori, kas ietekmē kreditēšanas tirgus attīstību

Komercbanku spēja kreditēt

• Komercbanku sektorā izsniegto aizdevumu un depozītu attiecība

• Komercbanku sektora brīvo līdzekļu apjoms

• Komercbanku sektora aktīvu apjoms

• Ienākumus nenesošo kredītu apjoms

Komercbanku vēlme kreditēt

• Kreditēšanas nosacījumu stingrība

• Komercbanku riska apetīte

• Komercbanku kapitāla atdeve Latvijā pret ES vidējo rādītāju

• Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā

Aizņēmēju vēlme aizņemties

• Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs

• Faktiskais pieprasījums pēc aizdevumiem

• Uzņēmumu peļņa

• ES Ekonomikas sentimenta indikators

Aizņēmēju spēja aizņemties

• Nodokļu parādu summa

• Latvijas iekšzemes kopprodukts

• Latvijas iedzīvotāju vidējie mēneša ienākumi

• Latvijas uzņēmēju uzkrātā kapitāla apjoms