Pirms septiņiem gadiem jaunus īpašniekus ieguvušais SIA "Cēsu gaļas kombināts" ir pārliecinoši Latvijas vislielākais un konkurētspējīgākais liellopu gaļas pārstrādes uzņēmums, kas ik mēnesi sadarbojas ar vidēji 300 lauku saimniecībām, iepērkot visā valstī 1500–2000 liellopu.
Pēc nokaušanas un pārstrādes tie liemeņu un sadalītas gaļas veidā nonāk galvenokārt ES dalībvalstīs, kuru iedzīvotāji ir maksātspējīgāki. Uzņēmums eksportē gandrīz 80% ražoto produktu. Cēsu gaļas kombināts ir arī vienīgais Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums, kas saimniekiem piedāvā garantētu minimālo liellopa liemeņa nākotnes iepirkuma cenu. Intervijā "Agro Topam" par uzņēmumu stāsta tā valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Ieva Piteronoka–Krišāne un kvalitātes sistēmu vadītājs Haralds Gailišs.
Sadarbošanās ar 300 lauku saimniecībām ik mēnesi apliecina uzņēmuma varēšanu un augsto reputāciju lauksaimnieku kopienā. Kāds bija Cēsu gaļas kombināta ceļš līdz šādai atzīšanai?
I. Piteronoka–Krišāne: Cēsu gaļas kombināts jau ilgu laiku ir pārliecinoši vislielākā Latvijas kautuve, vērtējot gan pēc nokauto liellopu, gan arī sadalītās gaļas daudzuma. Pēc nokauto dzīvnieku skaita otru lielāko kautuvi apsteidzam par 40–50%. Darbojamies 2004. gadā būvētajā kautuvē.
Uzņēmuma vēsture ir vairāk nekā 100 gadu ilga. Vēloties uzzināt par gaļas pārstrādes uzņēmuma pašiem pirmsākumiem Cēsīs, arhīvā esam pieprasījuši nepieciešamo informāciju. Savukārt jaunāko laiku vēsture ir šāda: uzņēmuma "Ruks" saistības pēc maksātnespējas pārņēma "Cēsu miesnieks", un arī tam 2015. gadā tika uzsākts maksātnespējas process. 2016. gadā gaļas pārstrādes uzņēmumu no bankas iegādājās jauni īpašnieki ar attīstības vīziju un ilgu gadu pieredzi šajā biznesā. Tika atstāts nosaukums "Cēsu gaļas kombināts". Iespējams, tolaik vajadzēja citu lēmumu, jo "Cēsu miesnieks" palika parādā lauksaimniekiem aptuveni pusmiljonu eiro. Aizvien ir saimnieki, kuri, uzņēmuma nosaukumā redzot vārdu "Cēsis", uzskata, ka ar mums ir riskanti sadarboties. Gribu uzsvērt, ka Cēsu gaļas kombināts nekādā veidā nav saistāms ar uzņēmumiem, kas šeit ir darbojušies iepriekš. Jau aizvadīti septiņi gadi, esam iekarojuši vietu tirgū, zemnieki mūs redz kā stabilus sadarbības partnerus un zina, ka mēs parādā nepaliksim.
Samaksas termiņi atvestajiem dzīvniekiem pielāgoti tā, ka zemnieks pēc lopa nodošanas samaksu saņem trīs darba dienu laikā. Tas ir visātrākais iespējamais apmaksas laiks, kad secīgi veicam lopu pieņemšanu, nokaušanu, klasificēšanu, kas ir būtiski iepirkuma cenas noteikšanai, un dokumentācijas noformēšanu. Konkurētspējīga cena un īsais norēķinu termiņš ir nozīmīgākie iemesli, kāpēc ar mums sadarbojas daudzi lauksaimnieki.
Cik daudz dzīvnieku pērkat no saimniekiem?
Nokauto lopu daudzums ik mēnesi ir no 1500 līdz 2000. Trīs simti saimniecību, ar kurām ik mēnesi sadarbojamies, ir ļoti daudz. Ir saimniecības, uz kurām dodamies pēc viena lopiņa, dažkārt vienā transportlīdzeklī ir dzīvnieki pat no desmit saimniecībām. Dzīvniekus iepērkam arī no ļoti lielām, piemēram, piena ražošanas saimniecībām. Dzīvnieku iepirkumos aptveram visus novadus. Maršrutus plānojam tā, lai dzīvniekiem ceļā būtu jāpavada ne ilgāk par astoņām stundām. Liellopu iepirkumus organizē trīs darbinieces. Pieteikumi tiek pieņemti pa tālruni, dzīvnieku īpašnieku informējot par iepirkuma cenām, organizējot transportēšanu, sagatavojot dzīvnieka pārvietošanas uz kautuvi pavaddokumentus.
Cik ilgā laikā kombināts veic dzīvnieku transportēšanu pēc to pieteikšanas kaušanai?
Laika posmā no decembra līdz septembrim lauksaimniekiem nav jāgaida, lopiņus savāc nedēļas laikā kopš to pieteikšanas kaušanai. Septembris, oktobris un novembris liellopu tirgū ir laiks, kad saimnieki rūpīgi izvērtē, kurus dzīvniekus ziemas periodā atstās novietnē, bet kuri tiks nosūtīti kaušanai. No septembra līdz novembrim dzīvnieku savākšana ir jāgaida pat divas nedēļas. Saimniekam tas negatīvas sekas nerada, jo pārdošanas cena ir noteikta dzīvnieka pārvietošanas uz kautuvi pavaddokumenta sagatavošanas brīdī, un saimnieks to zina laikus. Tātad līdz dzīvnieku pārvietošanai sezonas laikā vērojamais iepirkuma cenas kritums uz darījumu neattiecas. Mēs vienmēr maksājam vienošanās cenu.
Kur pēc pārstrādes nonāk uzņēmumā iegūtā gaļa un subprodukti?
Vidēji iegūstam 400–500 tonnu gaļas ik mēnesi. Aptuveni 60% no šī daudzuma kautķermeņu veidā pārdodam citām ES dalībvalstīm. Realizējam govju, buļļu un teļu liemeņus. Atlikušais daudzums paliek ražotnē, to atkaulojam, ražojot sadalītu gaļu, malto un sausi nogatavinātu liellopa gaļu. Aptuveni 80% no mūsu ražotās sadalītās liellopa gaļas realizējam citās valstīs.
Latvijas tirgū realizējam subproduktus, sadalītu gaļu pārstrādes un arī mazumtirdzniecības uzņēmumiem.