“Šķiet, ka mūsu dārzs nekad nebūs gatavs, jo jaunas idejas rodas cita pēc citas,” atzīst burvīgā ainavu dārza saimnieki Vizma Eliņa un Māris Uļģis no Jelgavas novada Platones, pie kuriem ciemojamies kādā siltā augusta pievakarē, kad pēc nesenā lietus maigi smaržo rozes un vēl nekas neliecina par rudens tuvošanos.
Cūku aploka vietā strūklaka un puķu dobes
“Šī ir manu vecāku māja, kur esmu dzīvojusi kopš bērnības. Tajā laikā mamma un tētis te turēja lopus un audzēja dārzeņus, bija iekopts ābeļdārzs un vairākas mazas siltumnīciņas, kas bija atspaids ģimenes uzturēšanai. Jaunībā dārza darbi mani vēl neinteresēja, nebija pat domas kādreiz dzīvot laukos, jo tas asociējās ar govju slaukšanu un garajām biešu un kartupeļu vagām,” sarunu iesāk Vizma.
“Tomēr pēc tēta aiziešanas mūžībā 2004. gadā pamazām pārcēlāmies atpakaļ uz dzīvi Platonē.” Tad arī radās doma vairs neturēt govis, aitas un cūkas, bet dārzā radīt kaut ko skaistu savam priekam un atpūtai.