24 °C
Par Eiropas nākotni politiķi saņemas spriest, iesaistot sabiedrību apmēram reizi desmitgadē.
Tas Eiropā ir vienas politiskās paaudzes laiks, kas saistīts ar EP vēlēšanu ciklu – pieciem gadiem un attiecīgi ievēlētu parlamentu ar iedzīvotāju iebalsotu politisko spēku samēru. EK priekšsēdētāji parasti noturas divus periodus. Ar to arī varētu būt izskaidrojams šāds ES orākula cikliskums.
Plašākā apspriešana, iesaistot sabiedrību – 800 nejauši izvēlētus sabiedrības pārstāvjus (no Latvijas 8) –, notika pirms diviem gadiem. Konferencē par Eiropas nākotni tika pieņemti 49 priekšlikumi un 326 ar tiem saistīti konkrēti pasākumi. Bet pavisam platformā tika reģistrēti 43 734 dažādi pienesumi – 16 274 idejas, 21 264 komentāri un 6196 pasākumi, no Latvijas – 228 ieraksti.
95% no priekšlikumiem var īstenot saskaņā ar patlaban spēkā esošo ES līgumu. Turklāt lielākā daļa no priekšlikumiem jau ir vai tiek īstenoti.
Izvēlies valdībai vēlamo nākotni
Iedzīvotāju izteikto priekšlikumu ceļā līdz ES institūcijām pastāvēja vairāki sieti. Izveidotās darba grupas izvēlējās sev vēlamos ieteikumus. Pēc tam plenārsēdē varēja atlasīt vēlamos darba grupu ieteikumus. Konferences īpaši izveidotā izpildpadome izvēlējās no plenārsēdes noslēguma dokumentā minētajām. Visbeidzot Eiropas Padome īstenojamos ieteikumus izvēlējās no galīgā ieteikumu kopuma.
Lūk, Eiropas Padome, atsaucoties uz šo konferenci, pieņēma kritērijus minimālās algas noteikšanai ES, kaut gan šie priekšlikumi bija sagatavoti jau pirms apspriešanas.
Tā arī daudzās citās jomās – dalībvalstu likumdošanas procesa reakciju uz aktualitātēm ar plašu vēzienu pieraksta pilsoņu iniciatīvām. Tā teikt: "Jūs prasījāt, mēs jau to darām!" "Savā veidā tā ir laba ziņa, jo parāda, ka ES jau dara to, kas iedzīvotājiem ir svarīgi. No otras puses, tas tomēr parāda to, ka ir plaisa starp to, ko ES dara, un iedzīvotāju informētību," tā to vērtē eiroparlamentāriete Dace Melbārde, ("Vienotība", Tautas partiju grupa).
Lai gan konference par Eiropas nākotni neapšaubāmi bija visatvērtākās un līdzdalīgākās diskusijas, kādas ES jebkad ir īstenojusi, tā tikai uzklausīja priekšlikumus, bet maz veica Eiropas demokrātijas mehānisma uzlabošanā. "Konference var novest pie viena vai vairākiem regulāriem ES līmeņa pilsoņu forumiem, bet vēl svarīgāks progress būtu tad, ja tā kalpotu par katalizatoru plašākiem demokrātijas uzlabojumiem visā Eiropā," spriež Ričards Jangs Kārnegi fonda domnīcā "Carnegi Europe".
Kā piemēru viņš min faktu, ka nevalstiskās organizācijas sākotnēji tika izslēgtas no konferences, taču vēlāk tās plenārsēdē tika pārstāvētas ierobežotā formā.
Jaunieguvums, kaut birokrātiskā izpildījumā, ir Līdzdalības un apzinātās demokrātijas kompetences centra izveide.
Atsaucoties uz konferencē norunāto, Eiropas Komisija pērn organizēja pilsoņu paneļdiskusijas par pārtikas izšķērdēšanu, mācību mobilitāti un virtuālajām pasaulēm.
"Eiropas nākotnes konferences norisē bija ierobežotas ceļošanas un pulcēšanās iespējas, daudzas diskusijas norisinājās tiešsaistē vai hibrīdā formātā un diemžēl tehniski bija vāji organizētas, nereti bija problēmas dzirdēt runātājus vai vispār pieslēgties, ne vienmēr darbojās tulkojums. Tāpat dokumenti uz mazākām valodām vairākkārt bija iztulkoti pēdējā brīdī vai pat pēc diskusijas, par ko, protams, izteicām kritiku. Es vienmēr esmu atbalstījusi plašu līdzdalību un iesaisti, taču, manuprāt, piedāvātais formāts sevi šoreiz neattaisnoja," uzskata viena no tās dalībniecēm Dace Melbārde.
Kam vajadzētu lemt par nākotni
Vērtējot demokrātiskos lēmumu pieņemšanas procesus, EP deputāte Dace Melbārde uzsver, ka patiesi svarīga ir sadarbība visos līmeņos. "Proti, tas nozīmē, ka sabiedrību pārstāvošās organizācijas, valstu valdību pārstāvji, komisāri un EK ierēdņi, un Eiropas Parlamenta deputāti veido koalīcijas, kas attīsta un tālāk virza kādu ideju. Tiklīdz kāds no šiem partneriem iztrūkst, pastāv liels risks, ka tas procesu torpedēs.
Lai arī visu elementu kopdarbība procesu padara lēnāku, nekā mēs to dažkārt vēlētos, tomēr ilgtermiņā tas atmaksājas," paskaidrojumu izvērš EP deputāte.
Nejauši kā loterijā atlasīti divi pilsoņi katrai paneļdiskusijai, kopumā astoņi no Latvijas. Bet kā iesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv daudz vairāk, turklāt pilsoniski aktīvos iedzīvotājus? "Ļoti labi saprotu, ka runa nav par negribēšanu, bet gan administratīviem resursiem. Tāpēc Latvijas valstij būtiski ir veidot labvēlīgus priekšnoteikumus mūsu pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai ES procesos. Tikai sadarbojoties ar citām organizācijām un esot daļai no Eiropas organizāciju tīkla, iespējams patiesi efektīvi līdzdarboties un panākt, lai mūsu balss tiktu sadzirdēta," norāda Dace Melbārde. "Attiecībā uz Eiropas pilsoņu paneļu nākotni es atbalstu to institucionalizēšanu un iekļaušanu Eiropas Kopienas līgumā. Vienlaikus sagaidu, ka ES mācīsies no Eiropas nākotnes konferences kļūdām, tajā skaitā nodrošinās profesionālu un neatkarīgu pilsoņu paneļu moderāciju un pilnvērtīgi izmantos digitālo rīku iespējas, piedāvājot iesaistes iespējas ikvienam eiropietim viņa pārstāvētās valsts valodā."
Līdzšinējās diskusijas par Eiropas nākotni
- Konvents par Eiropas nākotni (2001–2003), kura rezultātā tika sagatavota Eiropas Konstitūcija, ko neratificēja Nīderlande un Francija. Sausais atlikums: daļu no tajā paredzētajām normām iekļāva Lisabonas līgumā, ko pieņēma 2009. gadā. Tikai tad stājās spēkā arī Eiropas Cilvēktiesību harta. Vēlāk peņemta Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas ļauj pilsoņiem iesniegt priekšlikumu izskatīšanai Eiropas Komisijā.
- Barozu komisijas (2004–2014) laikā dalībvalstīs notika 51 pilsoņu debate, ko sauca par "Pilsoņu dialogiem" ar saukli "No apakšas uz augšu". Sausais atlikums: "Europe Direct" informācijas centri, tai skaitā Latvijā – septiņi.
- Līdz šim plašākā apspriešana, iesaistot sabiedrību – Konference par Eiropas nākotni (2021–2022), kurā sabiedrības pārstāvji kopā ar EP deputātiem, EK komisāriem un valdību pārstāvjiem diskutēja par deviņiem tematiem. Sausais atlikums: 49 priekšlikumi un 326 ar tiem saistīti konkrēti pasākumi.
Avots: Eiropas Komisija
Aptauja
Kam būtu jālemj par Eiropas Savienības nākotni?
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā
