Jaunieši, cilvēki ar invaliditāti, jaunās māmiņas, seniori, daudzbērnu ģimenes – šīs un citas sociāli sargājamas sabiedrības grupas bija 19. aprīlī notikušās diskusijas "Vai Eiropa iekļaus mūs visus?" uzmanības centrā.
Ideju un viedokļu apmaiņa Smiltenē pulcēja gan sociālās jomas ekspertus un speciālistus, gan politiķus, kuri stūrē uz darbu Eiropas Parlamentā (EP) turpmākos piecus gadus.
Neaizmirst savus vēlētājus pēc vēlēšanām un turēt roku uz Latvijas pulsa – šādu ceļamaizi no pasākuma dalībniekiem saņēma topošie eiroparlamentārieši. Speciālisti mudināja politiķus saglabāt saikni, veidojot turpmāko Eiropas Savienības (ES) sociālo politiku.
Šķiet, ka aicinājums tika sadzirdēts un diskusijas dalībnieki apmainījās ar telefona numuriem. Nu politiķi jātur pie vārda un jācer, ka tas neizrādīsies vien priekšvēlēšanu triks.
Ilgu laiku bija citas prioritātes
"TV24" moderatora Anša Bogustova vadītā diskusija par sociāli iekļautas Eiropas un Latvijas veidošanu norisinājās zīmīgā vietā – jaunuzceltā daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra "Īve" skaistajās un ērtajās telpās. Modernajā Smiltenes sociālo pakalpojumu centrā saimnieko biedrība "Cerību spārni", sniedzot pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Jaunajos korpusos izveidoti grupu dzīvokļi un iekārtotas specializētās darbnīcas, te tiek sniegti sociālās rehabilitācijas, kā arī dienas aprūpes centra pakalpojumi. Šā gada martā atklātā centra būvniecībā un iekārtošanā ieguldīti 5,9 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
"Manuprāt, cilvēki ar invaliditāti ilgu laiku ir bijuši tie, kas pacietušies, jo vienmēr bijušas citas prioritātes,"
teic biedrības "Cerību spārni" vadītāja Eva Viļķina, viena no diskusijas dalībniecēm. "Tā ir pirmā reize, kad Eiropas fondu finansējumu varēja iegūt arī infrastruktūras radīšanai. Līdz šim tas vienmēr ir bijis šķērslis, lai kaut ko veidotu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām."
"Dažkārt sabiedrībā sastopams viedoklis, ka šādi cilvēki jau var dzīvot sliktākā vidē. Bet šeit mēs parādām, ka varam radīt arī vidi, kas ir ļoti laba, pieejama, estētiska." Viļķina uzsver, ka, pirmkārt, centrā sniegto pakalpojumu mērķis ir virzīt cilvēkus uz iespējami neatkarīgāku dzīvi, lai iemācītu tās prasmes, kas cilvēkam var palīdzēt gan darba, gan aprūpes vidē un pakalpojumos. Otrkārt, nodrošināt pakalpojumu pēctecību, proti, radīt drošības sajūtu par to, ka nepieciešamības gadījumā atbalsts būs pieejams visas dzīves gaitā.
Runājot par sociālajiem pakalpojumiem Latvijā, "Cerību spārnu" vadītāja atzīmē, ka atšķirībā no vairākām citām valstīm, piemēram, Vācijas, mums pietrūkst valstiski veidotas sistēmas. "Tai būtu jābūt vienotai sistēmai, kas redz cilvēku. Piemēram, ja ģimenē ienāk bērns ar invaliditāti, sistēma viņu uzreiz pamana un nodrošina atbalstu. Šobrīd šādā situācijā ģimene ir viena ar savu problēmu. Ja viņiem negadās ceļā cilvēki, kas var dot padomus, ja viņi kautrējas no tā, ka viņu ģimenē ir tāds bērns, viņi paši neies prasīt un lūgt, viņi vienkārši zaudē gadus, ko nav darījuši bērna labā."
Tam piekrīt arī Valkas biedrības "Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām" vadītāja Diāna Vītola:
"Mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kam ir pēkšņa, piemēram, traumu rezultātā iegūta invaliditāte. Cilvēkam tā ir otrā atdzimšana, kad arī ļoti nepieciešama palīdzība."
Vītolas pieredzē ir gadījumi, kad šādās situācijās atbalstu meklē cilvēka tuvinieki un ģimene, kas nonāk izmisumā par šādu pēkšņu likteņa pavērsienu. Viņasprāt, šādās situācijās ir jādarbojas principam, ka sociālais pakalpojums atrod klientu, nevis otrādi, kad pieejamais atbalsts izmisīgi jāmeklē pašam.
Valkas biedrības vadītāja min arī seniorus, kuri ne vienmēr esot informēti par pieejamo atbalstu, līdz ar to tas var iet secen. "Ļoti bieži cilvēki lielā vecumā nezina, ka var kārtot invaliditāti, jo viņi droši vien no padomju laikiem domā: ja tu esi seniors, tad invalīds vairs nevari būt. Bet īstenībā ir otrādi – invaliditāti var iegūt jebkurā dzīves situācijā," atgādina Vītola.