Dārzkopības konference izgaismo nozares tendences

Martā Bulduru Dārzkopības tehnikuma telpās nu jau 29. reizi norisinājās gadskārtējā Dārzkopības konference, kurā piedalījās vairāk nekā 150 esošo un topošo nozares pārstāvju. Bulduru tehnikums ir pirmā profesionālās izglītības iestāde Latvijas vēsturē, kas dibināta 1910. gadā. Konferenci organizēja nozares nevalstiskās organizācijas – biedrība "Latvijas dārznieks", Stādaudzētāju biedrība, Augļkopju asociācija, Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrība – ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atbalstu.

Visaugstākā izlaide dārzkopības nozarē

"Dārzeņkopība un augļkopība ir vienas no efektīvākajām lauksaimniecības nozarēm, ja rēķina pēc ienākumiem uz vienu lauksaimniecībā apstrādātās platības vienību" – savā uzrunā uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Bet faktu par visaugstāko izlaidi dārzkopības nozarē ar skaitļiem pamatoja ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa. 

Kaut gan kopējā lauksaimniecības produktu izlaidē dārzeņi aizņem tikai 4%, bet augļi 1%, kopējā dārzkopības produktu (kopā ar kartupeļiem) izlaide 2022. gadā sasniedza 197 milj. eiro un kopš 2010. gada palielinājusies par 94%. Salīdzinājumā ar 2021.gadu 2022. gadā dārzeņu izlaide pieauga par 43%, augļu un ogu – par 6% un kartupeļu – par 163%. Pēc dārzeņu izlaides pieauguma Latvija ierindojas 11. vietā Eiropas savienības (ES) dalībvalstu vidū, savukārt augļu un ogu izlaides pieauguma (kopš 2015. g.) ziņā ieņem līdera pozīciju ES. 

Gan augļkopībā, gan dārzeņkopībā ražotāju cenām ir vērojama sezonalitāte, masveida ražas vākšanas laikā tās samazinās, vēlāk palielinās. Tiesa, dārzeņu ražotāju cenas ļoti lielā mērā atkarīgas no produkta veida (Latvijā audzē vairāk nekā 40 nosaukumu dārzeņu). Komerciāli atklātā laukā audzētiem dārzeņiem – galviņkāpostiem, sīpoliem, burkāniem un galda bietēm – cenas no oktobra līdz marta beigām ir diezgan stabilas, tās pieaug tikai par dažiem eirocentiem par kilogramu. 

Savukārt siltumnīcu dārzeņu cenas visaugstākās ir ražas sākumā – martā, aprīlī – un pēc tam samazinās līdz vasaras vidum.

Palielinās dārzeņu  un augļaugu platības

Laika posmā no 2015. līdz 2022. gadam par 35% palielinājušās tiešmaksājumiem pieteiktās dārzeņu platības (no 2796 līdz 3778 ha), vienlaikus palielinājies audzēto dārzeņu sugu klāsts. 

Atbalstam pieteiktās augļu un ogu platības palielinājušās par 50% (no 6889 līdz 10329 ha). 

Pirms septiņiem gadiem 40% dārzu aizņēma ābeles, bet pērn to īpatsvars bija tikai 26%, savukārt smiltsērkšķu un upeņu īpatsvars palielinājies divas reizes – attiecīgi līdz 14% un 19%.


Dārzeņu kopējai platībai 3,8 tūkst. ha piešķirtais atbalsts 2022. gadā bija 2,6 milj. eiro, savukārt izlaide sasniedza 82 milj.eiro (31,5 eiro uz vienu atbalsta eiro), tas ir augstākais rādītājs lauksaimniecības nozarē. Augļu un ogu kopējai platībai 10,3 tūkst. ha piešķirtais atbalsts bija 3,9 milj.eiro, izlaide sasniedza 18 milj. eiro (4,61 eiro uz vienu atbalsta eiro). 

Tik liela starpība, protams, ir skaidrojama ar atšķirībām ražības līmenī. Kaut gan dārzeņu ražotāja cenas ir vairākas reizes zemākas nekā augļu un sevišķi ogu cenas, dārzeņu ražība ir vairāku desmitu reižu augstāka.

Palielinās dārzeņu, augļu un ogu ražotāju organizāciju (RO) loma dārzkopības produkcijas tirgū. 2014.–2021. gadā kopējais atbalsts RO sasniedza 6,44 milj. eiro. 2021. gadā RO pārdoto dārzeņu, augļu un ogu vērtība sasniedza 35,5% no kopējās augļu un dārzeņu izlaides valstī.


Latvijā ļoti veiksmīgi tiek īstenota "Piens un augļi skolai" programma, viss Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums tiek pilnībā izlietots. Kopš 2013./2014. mācību gada bērniem tika izdalītas 8035 t svaigu augļu un dārzeņu, kopš 2016./2017. mācību gada programmā iesaistīto bērnu skaits palielinājies par 48%.  

Lielākais izaicinājums –  sezonas laukstrādnieki

Lielākais izaicinājums dārzkopībā ir darbaroku trūkums sezonas darbu veikšanai. Audzētāji ļoti atzinīgi vērtē Sezonas laukstrādnieku programmu, bet jāņem vērā, ka tās kārtējais izvērtējums tiks veikts tikai pēc 2024. gadā sasniegtajiem rezultātiem.


Kopš 2022. gada sezonas darbinieku ienākumiem atvieglotā nodokļa režīma piemērošana ir pagarināta līdz 90 dienām (iepriekšējo 65 dienu vietā), bet to kopējie ienākumi nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. 

Atviegloto nodokļa režīmu var piemērot arī tiem sezonas strādniekiem, kurus nodarbina akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. 

Programmai izvirzītie mērķi ir aprēķinātais nodoklis 370 tūkst. eiro (2022. g. bija 326,8 tūkst. eiro), iesaistīto saimniecību skaita pieaugums par 15% (2022. g. piedalījās 438 saimniecības, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2018. g.) un lauk­strādnieku skaits – 7700 (2022. g. piedalījās 3500 cilvēku). Tieši ar šo pēdējo rādītāju var būt vislielākas problēmas, jo sabiedrībā akūti trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi fiziski strādāt. Ukrainas kara bēgļi nedaudz uzlaboja situāciju, bet tikai nedaudz, jo arī bēgļiem ir nepieciešams pastāvīgs darbs.

Lai saņemtu atbalstu, jāmācās

Savā prezentācijā Rigonda Krieviņa stāstīja arī par jauniem atbalsta veidiem un nosacījumiem tieši dārzkopības nozārē. ZM darbinieki ir organizējuši vairākus reģionālus pasākumus, kur tas tika skaidrots. Būtisks jauninājums, lai saņemtu atbalstu "Agrovides" pasākumiem, – pretendentam, jau sākot ar šāgada 1. janvāri, piecu gadu laikā jāapgūst jaunas zināšanas. Ir iespējams summēt vairākas apmācības, ko sniedz nevalstiskās organizācijas, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi vai Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta juridiskā persona. Apmācību stundu skaits variē atkarībā no nozares. Dārzkopībā tās ir 40 stundas. Vislielākās apmācības tiek prasītas no iesācējiem bioloģiskajā lauksaimniecībā (160 h).

Investīcijas turpinās

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš savā prezentācijā stāstīja par 2022. gadā veiktajiem darbiem. LAD klientu skaits pārsniedzis 60 tūkstošus, visu veidu atbalstos tie ir saņēmuši vairāk nekā 586 milj. eiro. 

Neraugoties uz krīzi, dārzkopji turpināja veikt investīcijas, tostarp siltumnīcu būvniecībā. Dārzeņkopībā vien siltumnīcām tikai pieteikts atbalsts par summu virs 6 milj. eiro. 

Arī stādaudzētāji pieteicās atbalstam siltumnīcu būvniecībai gandrīz par 1,5 milj. eiro. Ievērojami mazāk, tomēr siltumnīcas būvē arī ilggadīgo un augļkopības augu audzēšanai. 

Tāpat dārzkopji investēja traktortehnikas un specializētās tehnikas iegādē, būvniecībā un stādījumu ierīkošanā. Svarīgs jaunums ir specializētās tehnikas iegāde. Dārzkopība ir ļoti specifiska nozare, un nereti specializētu tehniku un iekārtas ražo vien dažas firmas pasaulē, kas liedz veikt cenu aptauju. 

Arī Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izveidotajā tehnikas katalogā šādas specifiskās tehnikas pašlaik nav. Pretendentam kopā ar tehnikas ražotāju vai izplatītāju ir iespēja vērsties LLKC, lai iekļautu konkrēto modeli katalogā.

Pateicoties sadarbībai ar biedrību "Latvijas dārznieks", 2022. gadā tika atklāti pārkāpumi Brīvprātīgā saistītā atbalsta pretendentu lokā. Pavisam šim atbalstam dārzeņiem pieteicās 562 klienti ar kopējo platību 3632 ha. Tika pārbaudīti 891 ha, no tiem pārkāpumi tika konstatēti 425 ha. Tādējādi atbalsts godīgajiem pretendentiem palielinājās par 86 eiro/ha.

Tiks ieviests jauns rīks LIZ pārvaldīšanai

Šogad tiks ieviests jauns e-rīks lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmā. Par to savā prezentācijā stāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Lomakina. Šis rīks būs pieejams ikvienam interesentam bez maksas. 

Tā izmantošana būs obligāts nosacījums lauksaimniekiem, kuri piesakās ekoshēmas atbalstam:  

• par ekoloģiski nozīmīgu platību (EK2);
• par saudzējošu lauksaimniecības praksi (EK4);
• par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi (EK5).

Vai "Agrovides" pasākumiem:  

• Vidi saudzējošā dārzkopība;
• Zālāju biotopu apsaimniekošana;
• Bioloģiskā lauksaimniecība.

Sistēma nodrošinās datu apmaiņu ar citām jau esošām valsts sistēmām, kas nozīmē, ka dati nebūs manuāli jāievada. 

Tā būs vieta, kur uzkrāt informāciju par lauku vēsturi: kas kurā laukā sēts, stādīts; kā mēslots, kaļķots; kādi līdzekļi un kad lietoti. 

Svarīgi, ka sistēma būs sasaistīta ar Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) reģistru, AAL lietošanas iekārtu sertifikācijas sistēmu, tajā integrētas normatīvo aktu prasības. 

Sistēmā ir integrētā mēslošanas plāna sagatavošanas metode. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā augšņu agroķīmiskās izpētes datus, plānoto kultūraugu un tā ražību, kā arī vairākus citus svarīgus faktorus, programma aprēķinās plānotās ražības sasniegšanai nepieciešamo NPK daudzumu, bet tā pārrēķinu mēslošanas līdzekļos audzētājam nāksies veikt pašam.

Profesionālā izglītība šodien un nākotnē

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar jaunumiem profesionālās izglītības un pētniecības jomā. Bulduru Dārzkopības skolas valdes priekšsēdētājs Rafaels Joffe pastāstīja par tehnikumā piedāvātajām apmācības programmām, kuru mērķis ir sagatavot nākotnes prasībām atbilstošus jaunus speciālistus. 

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dace Siliņa informēja par augstākās izglītības un dažādu citu izglītības veidu ieguves iespējām. Dārzkopības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Līga Lepse pastāstīja par institūta darbu, pētījumiem un ekspertīzēm, īpaši uzsverot lielākās problēmas. Galvenā no tām – finansējuma trūkums, jo bāzes finansējums, ko nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija, nosedz vien 16% nepieciešamā finansējuma. 

Pārējo nākas pelnīt ar dažādiem projektiem. To ir daudz, bet pārsvarā tie ir finansiāli nelieli. Katrs projekts prasa atšķirīgu menedžmentu, kas rada lielu administratīvo slogu. 

Projektu izpildei atvēlēts īss laiks, bieži tie ir tikai trīs gadi, kas rada īpaši lielu izaicinājumu augļkopībā.

Institūta pētnieki veic lielu darbu gan selekcijas jomā, gan izmēģinot un pielāgojot Latvijas apstākļiem dažādas viedās tehnoloģijas, tostarp augu aizsardzībā.  

Daudz tiek darīts zināšanu pārnesē, arī šogad ir ieplānotas vairākas meistarklases augļkoku un veriņu veidošanā un kopšanā.

Dārzkopības institūta pētnieki pērn ir saņēmuši vairākus apbalvojumus, piemēram, Latvijas Zinātnes akadēmijas apbalvojumu par nozīmīgajiem 2022. gada sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs, par pētījumu "Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai". Ph. D. Inga Moročko–Bičevska saņēma ZM augstāko apbalvojumu "Medaļu par centību ", Dr. sc. ing. Dalija Degliņa saņēma augļkopības nozares augstāko apbalvojumu – "Ābolu ordeni". Dr. agr. Ilze Grāvīte saņēma balvu "Sējējs 2022" nominācijā "Zinātne praksē un inovācijas". Dr. biol. Laila Ikase saņēmusi Paula Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs par izciliem panākumiem ābeļu selekcijā Latvijā.

Par Bulduros veicamiem pētījumiem veselīgu stādu audzēšanā stāstīja Anta Sparinska. Sevišķi lielu klātesošo uzmanību piesaistīja iespēja audzēt kartupeļus aeroponikā, proti, regulāri apsmidzinot saknes ar barības šķīdumu. Pašlaik tas tiek pētīts ar mērķi paātrināt selekcijas darbu, bet ar laiku šo metodi varētu izmantot arī augstas klases restorāni, piedāvājot saviem klientiem jaunos, nupat novāktos kartupeļus cauru gadu.

Interesants pētījums ir "Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā", par ko stāstīja Guntis Gūtmanis. Sapropeļa krājumi Latvijā ir lieli, un tā saimnieciskā izmantošana var būt perspektīva, tikai jāatrod pareizi virzieni.