Bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam izvirzīta apsūdzība par slepenu valdības dokumentu glabāšanu jau pēc amata pilnvaru beigām. Pēc prezidenta amata atstāšanas 2021. gada janvārī viņš no Baltā nama uz savu privāto rezidenci Floridā nelikumīgi pārvietojis vairākus simtus slepenu valdības dokumentu, bet pēc tam kavējis izmeklēšanu, norādīts apsūdzības rakstā.

Reklāma

Par šādu noziegumu notiesājoša sprieduma gadījumā var piespriest pat 20 gadu ilgu cietumsodu, vēsta Savienoto Valstu mediji. Šāda apsūdzība tomēr neliedz republikānim Trampam turpināt cīņu par ASV prezidenta amatu pirms nākamā gada novembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Tramps glabājis dokumentus par kodolieročiem

ASV Nacionālā arhīvu un ierakstu pārvalde 2021. gada pavasarī konstatēja, ka Nacionālajā arhīvā trūkst dokumentu no Trampa administrācijas, un vērsās pie bijušā prezidenta pārstāvjiem ar lūgumu tos atdot. Likums nosaka, ka prezidenta dokumenti ir valdības īpašums, kas ir jāsaglabā. Arhīvam izdevās daļu dokumentu atgūt, tostarp slepenus dokumentus. Tramps arī paziņoja, ka visus slepenos dokumentus ir atdevis. Šis paziņojums izrādījās nepatiess, un 

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti pagājušā gada augustā ar kratīšanas orderi ieradās Trampa īpašumā "Mar-A-Lago" Floridā un atguva apmēram 11 000 dokumentu, tostarp apmēram 100 slepenu dokumentu. 

Kopumā Trampa īpašumā nelikumīgi atradušies vairāk nekā 300 slepenu valdības dokumentu, kas atrasti dažādās Trampa rezidences telpās, tostarp dušā.

ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends pagājuša gada novembrī slepeno dokumentu lietas izmeklēšanai iecēla īpašo prokuroru Džeku Smitu, kurš aizvadītajā nedēļā nolēma izvirzīt Trampam apsūdzību. Tramps "Mar-A-Lago" glabājis slepenus dokumentus, tostarp par ASV un citu valstu kodolieročiem, kā arī vairākos gadījumos rādījis slepenos dokumentus personām, kurām nav pielaides šādai informācijai. Tramps arī centās noslēpt šos dokumentus pats no saviem juristiem, kad tie mēģināja pildīt likumsargu prasības tos atrast. Apsūdzība celta arī Trampa palīgam Voltam Nautam par dokumentu slēpšanu un izmeklēšanas kavēšanu. Īpašais prokurors Smits paziņojis reportieriem, ka valstī spēkā esošie likumi "vienādi attiecas uz visiem". Viņš aicinājis amerikāņus apsūdzības rakstu izlasīt pilnībā, lai saprastu situācijas nopietnību.

Tramps piesauc "raganu medības"

Tramps, kuram šonedēļ paliek 77 gadi, ir noliedzis savu vainu. Viņš ierakstījis savā sociālo mediju vietnē "Truth Social", ka šī ir "tumša diena Amerikas Savienotajām Valstīm". Likumsargu vēršanos pret sevi bijušais prezidents salīdzināja ar "raganu medībām". "Tas ir politisks pasūtījums. Tieslietu ministrijā pret republikāņiem izturas krietni citādi nekā pret demokrātiem," paziņoja Tramps, kuram otrdien paredzēta ierašanās tiesā Floridā. 

Ne apsūdzības izvirzīšana, ne notiesāšana neliedz Trampam iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās.

Šī ir jau otrā apsūdzība, kas Trampam izvirzīta. Šā gada marta beigās Ņujorkā viņam tika celta apsūdzība par biznesa ierakstu viltošanu lietā par klusēšanas naudas maksāšanu pornoaktrisei Stormijai Danielsai pirms 2016. gada prezidenta vēlēšanām. Tramps pavasarī kļuva par pirmo bijušo prezidentu ASV vēsturē, kuram izvirzīta apsūdzība kriminālnoziegumā. Trampa problēmas ar likumu nebeidzas ar šīm divām apsūdzībām. Prokurors Smits citā lietā izmeklē Trampa un viņa sabiedroto mēģinājumus atcelt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, bet Džordžijā notiek atsevišķa izmeklēšana par Trampa centieniem mainīt vēlēšanu rezultātus šajā štatā.

Nav zināms, kā apsūdzības celšana dokumentu lietā ietekmēs Trampa izredzes cīņā par Republikāņu partijas nomināciju uz prezidenta amatu. Pēc apsūdzības izvirzīšanas klusēšanas naudas lietā Trampa vēlēšanu kampaņa saņēma pamatīgu ziedojumu pieplūdumu no saniknotiem bijušā prezidenta atbalstītājiem, norāda ziņu aģentūra "Associated Press". Apsūdzība arī nevājināja Trampa pozīcijas sabiedriskās domas aptaujās, kurās viņš joprojām ir pārliecinošs līderis republikāņu kandidātu vidū. Toreiz viņš saņēma plašu republikāņu politiķu atbalstu. 

Arī pēc otrās apsūdzības izvirzīšanas Trampu atbalstījuši vairāki viņa sāncenši cīņā par republikāņu nomināciju, tostarp Floridas gubernators Rons Desantiss, kurš aptaujās ir bijušā prezidenta galvenais sāncensis. 

"Federālo likumsargu padarīšana par ieroci rada nāvējošus draudus brīvai sabiedrībai," tviterī rakstīja Desantiss.

Tramps nav vienīgais politiķis, pie kura atrasti slepeni valdības dokumenti. Tādi atrasti arī pašreizējā prezidenta Džo Baidena mājās Delavēras štatā un privātā birojā, kā arī bijušā viceprezidenta Maika Pensa mājās. Abu šo politiķu juristi tomēr pēc dokumentu atrašanas sazinājušies ar varasiestādēm un dokumentus atdevuši, norāda "Associated Press". Nav pazīmju, ka kāds no viņiem būtu mēģinājis šos dokumentus slēpt.