Nigērā apvērsumu sarīkojusī hunta tupina nostiprināt savu varu un noraida aicinājumus atjaunot amatā gāzto prezidentu Mohamedu Bazumu. Pirms divām nedēļām varu sagrābušie prezidenta gvardes virsnieki noraidījuši tikšanos ar reģiona organizāciju pārstāvjiem, kā arī slēguši valsts gaisa telpu.

Reklāma

Atsakās no tikšanās

Nigēras hunta otrdien valsts galvaspilsētā Niamejā atteicās uzņemt Āfrikas Savienības, ANO un Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) kopīgo diplomātisko misiju. Hunta paziņojusi, ka drošības situācija neļauj rīkot šo tikšanos. Pirmdien ar huntas pārstāvjiem tomēr tikās ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda. Viņai tomēr tika liegta iespēja apmeklēt apcietināto prezidentu Bazumu. "Sarunas bija ārkārtīgi atklātas un brīžiem diezgan sarežģītas, jo mēs cenšamies panākt diplomātisku risinājumu," atzina Nulanda. "Viņi bija diezgan stingri savā pārliecībā par to, ko grib darīt, un tas neatbilst Nigēras konstitūcijai," piebilda Nulanda.

Nigērijas galvaspilsētā Abudžā šodien plānota ECOWAS sanāksme, kurā tiks lemts par turpmākiem soļiem krīzes risināšanā. Pēc apvērsuma bloks Nigērai piemēroja ekonomiskās sankcijas un lika nedēļas laikā atjaunot amatā gāzto prezidentu, pretējā gadījumā pieļaujot iespēju krīzi risināt ar militāra spēka palīdzību. 

Ultimāta termiņš beidzās aizvadītās nedēļas beigās, tomēr bloka iebrukums nav noticis. 

Atsakoties no tikšanās ar ECOWAS pārstāvjiem, Nigēras hunta kā apsvērumu minēja "draudu gaisotni".

Militārie režīmi atbalsta

Tikmēr atbalstu huntai izrādījušas Nigēras kaimiņvalstis Mali un Burkinafaso, kurās aizvadītajos gados apvērsumos pie varas nākuši militārie režīmi. Šīs valstis paziņojušas, ka uzbrukums Nigērai būs "uzskatāms par kara pieteikumu" arī tām. Mali un Burkinafaso šonedēļ nosūtījušas vēstuli ANO, aicinot to novērst "bruņotu vēršanos pret suverēnu valsti". Mali un Burkinafaso arī nosūtījušas pārstāvjus uz Niameju, lai apspriestu militāros jautājumus. Pēc apvērsumiem Mali un Burkinafaso ECOWAS apturēja šo valstu dalību reģionālajā blokā, tomēr nemēģināja tajās atjaunot likumīgi ievēlētās valdības. Bloka asā retorika un sankciju ieviešana pret Nigēru iezīmē jaunu kursu ECOWAS politikā. 

Tiek atzīmēta arī blokā ietekmīgākās valsts Nigērijas loma. Šī valsts pašreiz ir ECOWAS prezidējošā valsts un ir vadījusi centienus atjaunot demokrātiju kaimiņvalstī Nigērā. 

Nigērijas prezidents Bola Tinubu tomēr savā valstī saņēmis arī kritiku par draudiem iebrukt Nigērā, kā arī lēmumu pārtraukt piegādāt Nigērai elektroenerģiju. Arī viņš tomēr norādījis, ka diplomātija ir "labākais ceļš uz priekšu", lai atrisinātu krīzi.

Rietumi sarežģītā situācijā

Ne ASV, ne citas rietumvalstis nav izteikušas mājienus par iespējamu iebrukumu Nigērā. Vašingtona Nigērā notikušo varas maiņu vēl nav nosaukusi par apvērsumu. Ja tas tiks izdarīts, ASV likumi liek pārtraukt palīdzību valstij, kurā apvērsumā gāzta likumīgā valdība. Tādā gadījumā Nigēra zaudētu militāro un pārējo palīdzību simtiem miljonu dolāru vērtībā. Savukārt Savienotās Valstis zaudētu nozīmīgu dronu bāzi Nigērā. Nigērā šobrīd atrodas ASV, Francijas, Vācijas un Itālijas karavīri. Apvērsums ir trieciens Rietumiem, kam Nigēra bijusi nozīmīgs sabiedrotais cīņā pret islāmistu kaujiniekiem. Tagad Rietumiem var nākties sadarboties ar huntu pretterorisma jautājumos. 

Pretējā gadījumā Nigērā var nostiprināties džihādisti vai arī Krievija. Nigēras hunta jau izrādījusi interesi par Krievijas algotņu grupējumu "Vagner". 

Hunta arī izmantojusi daļā sabiedrības valdošo nepatiku pret bijušo koloniālo metropoli Franciju. Rietumvalstis bažījas, ka Nigērā varētu atkārtoties Mali piedzīvotā situācija. No šīs valsts pēc apvērsuma prom devās Francijas karavīri, bet tajā ieradās "Vagner" algotņi.

"Bez šaubām, diplomātija ir labākais ceļš, lai atrisinātu šo situāciju," paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. ASV Valsts departaments atzinis, ka ilūziju par iespējām atjaunot demokrātisko iekārtu Nigērā nav. "Mēs joprojām ceram, bet esam arī ļoti reālistiski noskaņoti," norādīja Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers. Jo ilgāks laiks paies, meklējot risinājumu, jo huntai būs vairāk laika nostiprināt savu varu vienā no pasaules nabadzīgākajām valstīm, norāda analītiķi. Nav zināms, cik plašu atbalstu militārais režīms pašlaik bauda Nigērā. Uz sarunām aicinājusi arī Roma. Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni ir aicinājis ECOWAS pagarināt termiņu Bazuma atjaunošanai amatā. "Diplomātija ir vienīgais ceļš," uzsvēra ministrs.

Varu sagrābusī hunta apgalvojusi, ka spēs sekmīgāk apkarot islāmistu kaujiniekus, tomēr vairums analītiķu un diplomātu noraida šādu apvērsuma attaisnojumu. Tiek vērsta uzmanība uz konfliktu starp Bazumu un prezidenta gvardes komandieri Abdurahmanu Tčiani, kurš pēc puča pārņēmis valsts vadību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu