2.4 °C
ASV un Apvienotā Karaliste paziņojušas par jaunu plašu militārās palīdzības paketi Ukrainai, lai stiprinātu tās pretgaisa aizsardzību un nodrošinātu papildu artilērijas munīciju.
Ukraina gatava dot garantijas par militārās palīdzības izmantošanu
Kārtējā 1,2 miljardu dolāru militārās palīdzības paketes piegāde uzsver ASV ilgtermiņa saistības Ukrainas armijas stiprināšanā un tās teritorijas aizsardzībā, teikts Pentagona paziņojumā. Paketē iekļautas pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīcija pretdronu sistēmām, 155 milimetru artilērijas lādiņi, kā arī iekārtas, lai Ukrainas bruņojumu integrētu ar Rietumu sistēmām. Britānija mudina ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju piegādāt Ukrainai tāldarbības ieročus, lai Kijiva varētu dot triecienus dziļāk Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā.
Britānijas Aizsardzības ministrija ierosinājusi starptautiskajai Ukrainas palīdzības grupai piegādāt Kijivai bruņojumu ar sniedzamību līdz 300 kilometriem. Kā ziņo laikraksts "The Washington Post", galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet Britānija jau ir apliecinājusi gatavību piegādāt šādu munīciju. Ukraina jau ilgi ir lūgusi Rietumu sabiedrotos piegādāt tālākas sniedzamības raķetes, kas dotu iespēju tās bruņotajiem spēkiem veikt triecienus pret Krievijas komandcentriem, piegādes līnijām, munīcijas un degvielas noliktavām okupētajā Krimā un Ukrainas austrumos. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs ir apliecinājis Kijivas sabiedrotajiem, ka Ukraina ir gatava dot garantijas, ka šīs raķetes netiks izmantotas uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Ukraina ir noliegusi Kremļa apgalvojumus, ka Kijiva būtu veikusi dronu uzbrukumus Putina rezidencei Kremlī.
Ukraina turpina gatavošanos ofensīvai pret Krievijas iebrucējiem, pēc vizītes Ukrainā ziņu aģentūrai DPA apliecinājis Vācijas bruņoto spēku komandieris Karstens Breiers, kurš tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu un armijas komandieri Valēriju Zalužniju. "Zeme joprojām ir staigna. Apstākļi pilna mēroga ofensīvai pēdējo nedēļu laikā nav izveidojušies," viņš teica. "Tomēr visās diskusijās man bija skaidrs, ka notiek Ukrainas spēku ofensīvas plānošana," teica Vācijas armijas komandieris. Vizītes gaitā viņš uzzinājis par Vācijas militārās palīdzības taktisko sniegumu, arī moderno pretgaisa sistēmu, pašgājējhaubiču un tanku "Leopard 2", kas tagad tiek izmantoti kaujās, sniegumu. "Es neredzēju nekādu kara nogurumu, bet teju nevaldāmu gribu ne tikai pabeigt šo karu, bet tajā uzvarēt," sacīja Breiers.
Krievija ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas
ASV ir piegādājušas Ukrainai raķešu sistēmas, tajā skaitā HIMARS, taču ar munīciju, kuras sniedzamība ir aptuveni 80 kilometri. Pentagons paziņojis, ka šogad varētu tikt piegādāti lādiņi, kuru nogādē var izmantot HIMARS un kuru sniedzamība ir aptuveni 150 kilometri. HIMARS kompleksā var izmantot arī raķetes, kuru sniedzamība ir aptuveni 300 kilometri, bet Baidena administrācija ir noraidījusi Ukrainas lūgumus piegādāt šo bruņojumu, kā argumentus minot bažas par karadarbības eskalāciju, turklāt ASV arsenālā esot maz šādu raķešu, atzīmē "WP".
Britānijas gaisa spēki izmanto līdzīgas jaudas raķeti "Storm Shadow".
"Ja mēs varam izmainīt šī konflikta gaitu, kāpēc to neizmantot? Ko mēs gaidām?" Minhenes drošības konferencē februārī sabiedrotajiem vaicāja Britānijas premjerministrs Riši Sunaks. "Kāda jēga ir šiem raķešu krājumiem? Ja šis bruņojums degradē Krievijas armijas kaujas spējas, tas vairo mūsu drošību," paziņoja Sunaks.
Vairāki ASV likumdevēji paziņojuši, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā pret Ukrainu ir pārkāpis visas sarkanās līnijas, tāpēc ir arvien mazāk jēgas runāt par kara eskalāciju. "Manuprāt, ir laiks sūtīt Ukrainai tālākas sniedzamības raķetes," paziņojis demokrātu kongresmenis Džeisons Krovs. Viņaprāt, ukraiņi ir apliecinājuši sevi kā atbildīgi partneri un viņu interesēs ir ievērot ierobežojumus par tāldarbības ieroču lietošanu, jo citādi viņi zaudētu Rietumu atbalstu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
