Bēdīgi slavenajam tiesnesim Jūrmalim nepatikšanas ar KNAB

Pagājšnedēļ, 7. decembrī, Administratīvajā rajona tiesā Liepājā notika sēde, kurā tika skatīts Renara Jūrmaļa pieteikums par administratīvā akta atcelšanu.

Atbildētājs šajā lietā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet pieteicējs – Kurzemes rajona tiesas Liepājā tiesnesis. Spriedums gaidāms 28. decembrī.

KNAB uzskata, ka Renars Jūrmalis nodarījis valstij materiālos zaudējumus, tāpēc lēmis piedzīt no viņa 5853,11 eiro. Savukārt tiesnesis, kurš šo lēmumu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā, uzskata, ka KNAB darbinieki nodarbojas ar "procesuālo huligānismu".

Jāpiebilst, ka tiesneša R. Jūrmaļa vārds "Latvijas Avīzes" lasītājiem ir zināms arī no žurnālista Arta Drēziņa publikācijām "Latvijas Avīzē" šoruden, kurā tika vēstīts par krimināllietas izskatīšanu Kurzemes rajona tiesā Liepājā, kur apsūdzēts Latvijas pilsonis Roberts Stahanovs par uzbrukumu Ukrainas pilsonim Serhijam Fedosovam. Cietušā advokāts izteica noraidījumu tiesnesim, uzskatot, ka Jūrmalis necienīgi vada tiesvedību. Taču tiesnesis noraidījumu nepieņēma. Tiesvedība minētajā lietā turpinās.

Atvaļinājumu laikā strādājis Dānijā

Bet iepriekšminētā administratīvā lieta uzsākta pēc Renara Jūrmaļa pieteikuma, kurā viņš prasa, lai tiktu atcelts KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes 2023. gada 23. maija lēmums, saskaņā ar kuru pieteicējam jāatlīdzina valstij nodarītie zaudējumi – 5853,11 eiro.

Tas, kā tiesnesis varēja nodarīt valstij tādus zaudējumus, ir atsevišķs stāsts. Kā izrādās, 

Jūrmalis, kurš tiesneša pienākumus pilda kopš 2006. gada, savu amatu bija savienojis ar līgumstrādnieka darbu kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā citā valstī, tur gūstot ienākumus.

No 2017. līdz 2020. gadam tiesnesis iepriekš pieteiktu atvaļinājumu laikā novembrī un decembrī strādājis Dānijā. Četros tādos atvaļinājumos Jūrmalis bija nopelnījis 83 902,54 Dānijas kronas (11 254,29 eiro).

Tiesnesis, lai arī ir valsts amatpersona, nebija lūdzis atļauju savienot šos amatus. Patiesībā likums nemaz neparedz, ka tiesnesis varētu apvienot savu amatu ar šāda veida darbu. Bet Jūrmalis uzskata – ņemot vērā, ka atvaļinājuma laikā viņam kā tiesnesim nav tiesību parakstīt procesuālus dokumentus un pieņemt lēmumus un atvaļinājuma laikā viņam nav amatpersonas pilnvērtīgu funkciju, tad citu darbu veikšana neesot uzskatāma par amatu savienošanu.

Arī valsts amatpersonas deklarācijās Jūrmalis šos savus ārvalstīs gūtos ienākumus nav norādījis. Viņš apgalvoja, ka pirms pelņā došanās esot telefoniski konsultējies ar Valsts ieņēmumu dienestu, kur atbildēts, ka tādi ienākumi nav jādeklarē. (Tā kā konsultācija bijusi telefoniska, bet ne rakstiska, tad nav pārbaudāms, ko tiesnesis tieši vaicājis VID, vai sacījis, ka ir valsts amatpersona, un kāda bijusi VID atbilde.)

Turklāt izrādās, ka ādu pārstrādes rūpnīca viņa atalgojumu pārskaitījusi uz citai personai piederošu bankas kontu. 

Kā tiesā skaidroja Jūrmalis, tas neesot bijis ar ļaunu nolūku, bet lai nebūtu dažu mēnešu darba dēļ jākārto birokrātiskas prasības, kādas izvirzījis darba devējs.

Apsūdzētais informē KNAB

Pagājušā gada sākumā par Liepājas tiesneša papildu rūpalu uzzināja KNAB. Biroju par to informējis uzņēmējs Ģirts Cēlājs, kurš apsūdzēts par izspiešanu un piesavināšanos lielā apmērā. Viņa krimināllietu skatīja tieši Jūrmalis, bet pēc tāda pavērsiena tā nonāca tiesneša Madara Plepja tiesvedībā. (Pirmās instances tiesa atzina Cēlāju par vainīgu un piesprieda viņam divus gadus cietumā, kā arī piedzina materiālā kaitējuma kompensāciju – 140 742,59 eiro. Spriedums ir pārsūdzēts, pašlaik lietu skata Kurzemes apgabaltiesa.)

KNAB uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu, lai izmeklētu, vai tiesnesis Jūrmalis nav nonācis interešu konfliktā. Process izbeigts, jo aizdomas neesot apstiprinājušās.

Soda ar piezīmi

Tajā pašā laikā pret tiesnesi tika uzsākta disciplinārlieta, lai pārbaudītu, vai viņš nav pārkāpis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētos ierobežojumus un aizliegumus. 

Tiesnešu disciplinārkolēģija secināja, ka R. Jūrmalis tiesneša amatu savienojis ar tādu amatu, kas nav atļauts, tādējādi pārkāpjot likumu. 

Ar disciplinārkolēģijas lēmumu tiesnesis Jūrmalis pērn tika sodīts ar piezīmi. Kā atzīst tiesnesis R. Jūrmalis, šis sods noteikti ietekmējis viņa profesionālo karjeru.

Jāatlīdzina 52% no ienākumiem

Tomēr ar to Liepājas tiesneša problēmas vēl nebeidzās. Konstatējot, ka Jūrmalis pārkāpis likumā noteiktos ierobežojumus, KNAB 2022. gada 17. maijā uzsāka pret viņu administratīvo procesu. Birojs secināja, ka tiesnesis informāciju par savām darba gaitām Dānijā apzināti slēpis, tādējādi nodarot kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai. KNAB uzskata, ka Jūrmaļa pretlikumīgās darbības bijušas ilgstošas, bet tādā veidā gūtie ienākumi sasnieguši ievērojamu apmēru. Izvērtējot visus apstākļus, KNAB priekšnieks lēma, ka Jūrmalim jāatlīdzina valstij 52% no Dānijā gūtajiem ienākumiem jeb 5853,11 eiro. (Gūto ienākumu summu Jūrmalis bija pateicis disciplinārkolēģijai, un KNAB to bija noskaidrojis arī Dānijas uzņēmumā.)

R. Jūrmalis šim lēmumam nepiekrīt, uzskata, ka tas nav tiesisks un pamatots. Administratīvajā rajona tiesā viņš pauda – KNAB neesot ievērojis termiņu lēmuma pieņemšanai, kā arī par uzsākto procesu neesot paziņojis pieteicējam, būtiski ierobežojot viņa tiesības. Tiesnesis uzsvēra, ka KNAB jau iepriekš atzinis, ka viņš nebija nonācis interešu konfliktā, tātad arī nevarēja nodarīt kaitējumu. 

"Šis nav Latvijas valsts izmaksāts atalgojums, šeit nav runa par nodokļiem, šeit nav runa par to, ka es no Latvijas valsts būtu kaut ko nozadzis vai izkrāpis. Runa ir par izveidojušos situāciju," 

tiesā teica Jūrmalis. Viņš arī pauda viedokli, ka pret viņu kā pret tiesnesi ir atšķirīga attieksme gan attiecībā uz amatu savienošanu, gan attiecībā uz sodīšanas principiem. Kā uzskata tiesnesis, šis jautājums būtu jāvērtē Satversmes tiesai.

Problēmas turpinās

Lai arī kopš strādāšanas Dānijā pagājuši jau trīs gadi, šis senais notikums joprojām ietekmē tiesneša darbu. Šī gada 31. janvārī tiesnesis Jūrmalis izskatīšanai saņēma krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā apsūdzēti četri bijušie VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļi – Uģis Magonis, Ēriks Šmuksts, Edvīns Bērziņš un Aivars Strakšas. No aprīļa līdz jūnijam notika trīs sēdes, bet ceturtajā sēdē 7. septembrī tiesnesis R. Jūrmalis paziņoja dalībniekiem, ka pieņēmis lēmumu atstatīties no šīs lietas skatīšanas. Jāpiebilst, ka neviens no lietas dalībniekiem nebija pieteicis tiesnesim noraidījumu.

Jautāts par atstatīšanās iemesliem, tiesnesis Jūrmalis telefonsarunā ar "Latvijas Avīzi" pastāstīja: "Ja mani atmiņa neviļ, pa to laiku, kamēr manā tiesvedībā bija šī krimināllieta, kopumā es izskatīju trīs administratīvā pārkāpuma lietas, kurās institūcija, kas uzrauga vai soda, bija KNAB. Izveidojās ļoti interesanta situācija. Manā uztverē tas saucas procesuālais huligānisms, jo divās pirmajās lietās, kurās nolēmumi bija labvēlīgi KNAB, ja tā varētu teikt, tad nekādas iebildes par manu kaut kādu ieinteresētību vai interešu konfliktu no biroja saņemtas netika. Trešā bija administratīvā pārkāpuma lieta, kurā iesaistītas amatpersonas, par kurām KNAB uzskatīja, ka tās pārkāpušas priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus. Šajā lietā, kurā kopumā bija uzskaitītas septiņas epizodes (publikācijas laikrakstos), es atcēlu sākotnējo lēmumu un lēmu sodīt pie atbildības saucamās personas par diviem gadījumiem. Šīs personas tika sodītas, bet es sodu tikai samazināju. 

Šajā situācijā KNAB izlēma nevis cīnīties, izmantojot pierādījumus, bet iet citu ceļu – jau pēc lietas izskatīšanas tika saņemta Kurzemes apgabaltiesai adresēta pārsūdzība 

par to, ka man kā tiesnesim bija jāatstatās, jo man ir ieinteresētība."

Sarūgtināts par KNAB metodēm

"Nu, padomājiet tā no malas – vai tas ir godīgs paņēmiens, ja sākumā divās lietās noraidījums netika pieteikts? Lai gan KNAB labi zināja, ka biroja lietvedībā ir administratīvais process pret mani attiecībā par to pašu Dānijā nopelnīto naudu. Un tikai tad, kad parādījās mans trešais lēmums, kas nav labvēlīgs KNAB, tiek izmantotas šādas metodes," ar rūgtumu balsī teic tiesnesis.

"Tādēļ, lai neiznāktu tāda duāla situācija, turklāt vienalga, kāds būtu nolēmums krimināllietā, kurā apsūdzēti Magonis, Bērziņš, Šmuksts un Strakšas, es sevi atstatīju arī no tās. Ticiet man, es nebaidos ne no vienas skaļas lietas! Man nav par ko baidīties, jo mana sirdsapziņa ir tīra. Jā, tur, kur es esmu pieļāvis savu kļūdu, ja runājam par darbu Dānijā, par to es atbildu, tur ir punkts un nav nekādu citu variantu," pauž R. Jūrmalis.

"Jebkurā normālā valstī ir vairākas varas – tās ir izpildvara, likumdevēja vara un tiesas vara. 

Šeit ir runa par to, ka izpildvara, dabūjot kaut ko pieņemamu no likumdevēja varas, mēģina ietekmēt tiesas varu. 

Paldies Dievam, ka ir parādījusies tāda Tieslietu padome ar Strupiša kungu priekšgalā (Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. – Red.), kurš šos jautājumus ir akcentējis, nav baidījies, un līdz ar to tiek mēģināts nošķirt šīs trīs varas. Kas var būt vēl neobjektīvāks par ietekmi uz kādu no šīm varām?" sarunas noslēgumā retoriski jautāja tiesnesis.

Šaubas par tiesneša objektivitāti

Vaicāju KNAB, vai birojs pieteica kādu noraidījumu tiesnesim Jūrmalim. Saņēmu atbildi, ka birojs administratīvā pārkāpuma lietā to nav pieteicis, jo informācija, kas bija pamatā iebildumiem par tiesneša objektivitāti, saņemta pēc noteiktā termiņa, kad var iesniegt noraidījumu. Toties KNAB iesniedzis apelācijas sūdzību par tiesneša R. Jūrmaļa 2023. gada 3. augusta spriedumu, kurā izteica šaubas par viņa objektivitāti. Šajā lietā Jūrmalis izskatīja privātpersonas sūdzību par KNAB lēmumu (tā ir Jūrmaļa minētā lieta par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem), bet vienlaikus KNAB ir pretējā puse administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc Jūrmaļa pieteikuma par viņam nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu.

Kurzemes apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, atzinusi KNAB iebildumu pamatotību un ar 2023. gada 10. novembra lēmumu tiesneša Jūrmaļa 2023. gada 3. augustā pieņemto spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Bet to, vai R. Jūrmalim būs jāmaksā KNAB pielemtie 5853,11 eiro kā valstij nodarītie materiālie zaudējumi, uzzināsim no Administratīvā rajona tiesas Liepājā sprieduma gada nogalē.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu