Karot ziemā nav viegli, tas, no tāluma raugoties, pat vispār šķiet neiespējami. Jau no domas vien, ka vajadzētu pārlaist nakti laukā vai mežā izraktā ierakumā, pārņem drebuļi. Tomēr karavīram neviens nekad nevaicā, vai viņš šobrīd jūtas komfortabli un vai varbūt vēlētos pildīt uzdevumus citā, labākā laikā.

Reklāma

Karus iesākot, nekad visupirms nedomā par ierindas cīnītāju komfortu. Tā tas, šķiet, nebija arī lielā kara sākumā, ko Krievijas armija ar pilna mēroga iebrukumu uzsāka pagājušā gada 24. februārī. Tiesa, savā plātīgumā, ko vēl tikai pavairoja runas par pasaules otru spēcīgāko armiju, visu kampaņu krievi bija paredzējuši veikt īsā laikā. Tieši tāpat kā pirms 80 gadiem, kad padomju impērija uzbruka Somijai. Arī toreiz visam Kremļa ieskatā bija jānorisinās zibenskara formā, no somu darbaļaudīm saņemot prieka sveicienus par “atbrīvošanu”, tāpat kā tagad no ukraiņiem, kas izrādījās nesaprotami nepaklausīgi.

Neraugoties uz atšķirībām starp karošanu ziemā un vasarā, galvenā nozīme visa gada garumā tomēr ir apgādei ar ieročiem, munīciju un tagad jau arī “gaisa spēkiem” jeb droniem. Tas labi redzams Ukrainā, un pilnīgi skaidrs, kādas ir pašas galvenās vajadzības. Var teikt – nepieciešami šāviņi, šāviņi un vēlreiz šāviņi, jo tie savu darbu vienlīdz labi un iznīcinoši padara kā vasarā, tā arī ziemā. Līdz šim pašam laikam tieši artilērija nodara lauvas tiesu jeb pat 80% no visiem dzīvā spēka zaudējumiem.

Taču ar to vien būs par maz, ja nepietiks resursu izlūkošanai un pretinieka dronu darbības neitralizēšanai. Bez precīzas informācijas par pretinieku nebūs iespēju lietot savus mīnmetējus un artilēriju. Nespējot apturēt otras puses dronu darbību, jārēķinās ar to, ka pretinieks iegūs informāciju par mūsu spēkiem un to atrašanās vietu, uz kurieni īsā laikā atlidos artilērijas lādiņi. Tas ir vienlīdz svarīgi kā ziemā, tā vasarā. Par ļoti svarīgu darbu frontē, tā gan bijis arī visos iepriekšējos karos, kļuvusi apgāde, jo līdz ar dronu attīstību tā kļuvusi aizvien bīstamāka. Šī iemesla dēļ vienību rotācija un apgāde jau labu laiku norisinās tikai naktīs. Dienā daudzos frontes iecirkņos par to neesot ko domāt. Citādi esot lietainā un dūmakainā laikā, kad ir apgrūtināta dažādu dronu darbība. Taču arī droni attīstās, krievi tagad lieto ar termokamerām aprīkotus kaujas dronus, kas spēj lidot naktī un var ielidot ukraiņu teritorijā līdz pat 20 kilometriem dziļi.

Visos gadalaikos svarīga ir ierakšanās un, protams, labāk to veikt vasarā. Ja vien tāda iespēja pastāv – laikus sagatavot kādas pozīcijas, kurās var nākties apmesties. Tam nepieciešami materiāli, lai izveidotu pēc iespējas stiprākus ierakumus, izveidotu gana drošas blindāžas. Kā redzams, ar šiem darbiem ukraiņiem nav sevišķi veicies. Kādēļ tā? Varbūt tam nav pieticis enerģijas, laika un resursu, bet varbūt pavēlniecība domājusi galvenokārt par pretuzbrukumu. Laikus neiekārtojot otro un trešo aizsardzības līniju, bieži vien šie darbi jādara tiešā pretinieka tuvumā. Atkal sevišķi svarīgas ir piegādes. Bet kā lai pieved smagos baļķus, visu pārējo, ja visu tehniku, kas kustas, pretinieks spēj saskatīt un bīstami apšaudīt?

Neraugoties uz to, cik svarīgs ir bruņojums, arī “mazajām” lietām ir liela nozīme. Drīzāk pat jāsaka, ka karavīra apgādē nav nenozīmīgu sīkumu – kā vasarā par vienu no svarīgākajām lietām kļūst dzeramais ūdens, tā ziemā spēja pretoties aukstumam. Jārēķinās, ka bruņotajiem spēkiem, apgādei no valsts puses ne visam var pietikt resursu. Vismaz mazu valstu līmenī tā tas ir. Viens mazs piemērs tam, cik reālas ir izmaksas – vai Ukrainas armija varētu nodrošināt visus frontē esošos kareivjus ar ķīmiskajiem roku, kāju un ķermeņa sildītājiem? Protams, ne. Ieskatam to cenas: vēdera sildītāji – 1,50 eiro, roku – 1,60, pēdu – 3,70, puspēdu – 1,60. Turklāt nākamajā dienā jau nepieciešams jauns sildītājs. Lai bruņotajiem spēkiem pietiek resursu ieročiem un munīcijai, formām, zābakiem un uzkabei kareivjiem. Taču arī šis jautājums nav tik elementārs. Jebkurš armijas intendants mundri pateiks, ka gadā katram pienākas divu pāri formu – tā ir Ukrainā. Bet, ko lai dara, ja šāviņš trāpījis tieši tur, kur glabājušies maiņas komplekti, vai steigā nācies atkāpties no pozīcijām, līdzi ņemot vien pašu svarīgāko. Viens mirklis, un karavīrs palicis tikpat kā bez nekā – ne rezerves formas, ne guļammaisa.

Tādēļ ukraiņu voluntiere, kam apjautājos, ko pēc Jaungada vest karavīriem, atbildēja – tieši to pašu, ko pagājušajā ziemā. Ļoti labas esot atsauksmes par adītajām zeķēm no Latvijas. Droši varot vest ķīmiskos sildītājus, gāzes balonus prīmusam, guļammaisus, maskēšanās tīklus, maza izmēra saldumus un nelielus konservus, vitamīnus, pretapaukstēšanās līdzekļus. Jāpalīdz karavīriem izturēt ziemu, un nav jau citu variantu!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu