Emīlija Blānta atklājusi savu mīļāko filmu

Kā daudzi aktieri, arī Emīlija Blānta ir liela kino fane. Nesenā intervijā viņa atklājusi savas vismīļākās filmas nosaukumu, un tās režisors ir neviens cits kā Stīvens Spīlbergs.

"Kad pieminu "Žokļus", cilvēki no manis riebumā novēršas", atzina Emīlija Blānta, kurai jautājumu par viņas mīļāko filmu uzdeva Ostinā ikgadējā "South by Southwest" festivālā, kas dibināts 1987. gadā un apvieno kino un mūziku. "Tā ir neiedomājama, nevainojama filma," viņa uzsver.

Blāntas mīļāko filmu sarakstā ir iekļautas episkās drāmas "Arābijas Lorenss" (1962) un "Vējiem līdzi" (1939), kā arī romantiskā komēdija "Dēkas ar akmeni" (1984). Pirmās divas filmas regulāri iekļautas pasaules labāko filmu sarak­stos, bet to nevar teikt par Spīlberga 1975. gada trilleri, kurā kāda haizivs terorizē mazpilsētas iedzīvotājus un viesus. "Man bija septiņi gadi, kad noskatījos "Žokļus"," atcerējās Emīlija Blānta, kurai šī ir viena no ietekmīgākajām filmu pieredzēm, turklāt minēto lenti viņa esot redzējusi 35 reizes. "Ar katru nākamo reizi tu saproti, cik tā ir neparasta."

"Žokļi" ir filma, kas aizsāka Stīvena Spīlberga apbrīnojamo kino karjeru, ko viņš uzsāka, būdams divdesmitgadnieks. "Žokļi" ir režisora pirmā filma, kas tapusi lielā studijā, un tās tapšanu pavadīja dažādas problēmas, kas, par laimi, nu pieder vēsturei. Pītera Benčlija bestsellera ekranizācija ar Roju Šnaideru un Ričardu Dreifūsu galvenajās lomās sasniedza rekordu kā vis­ienesīgākā filma – pēc pāris gadiem to pārspēja "Zvaigžņu kari", un savu novērtējumu deva arī Amerikas Kinoakadēmijas biedri. "Žokļi" bija nominēti "Oskaram" četrās kategorijās, tostarp kā gada labākā filma, un saņēma trīs balvas: labākā skaņa, mūzika un montāža. 2001. gadā filmu iekļāva Nacionālajā kino reģistrā, bet neviens no tās turpinājumiem – un to tapšanā nebija iesaistīts ne Benčlijs, ne Spīlbergs – nesasniedza oriģināldarba panākumus.

"TV3 Life" 23. novembrī plkst. 22.50, "Piecu gadu saderināšanās".