1.4 °C
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevies pārvarēt pēdējā laikā radušās domstarpības un vienoties par kopīgu Ukrainas derīgo izrakteņu izmantošanu.
Nolīgumu par šo jautājumu varētu parakstīt jau piektdien, kad Vašingtonā gaida ierodamies Ukrainas prezidentu. Vienošanās projekta nosacījumi tomēr neparedz konkrētas ASV drošības garantijas Ukrainai, par kurām līdz šim iestājusies Kijiva. Sagaidāms, ka gan tās, gan citi vēl neizrunāti jautājumi tiks apspriesti tieši Zelenska vizītes laikā.
Grūts sākums
Sarunas par vienošanās nosacījumiem pēdējā laikā vairojušas spriedzi Trampa un Zelenska attiecībās. Zelenskis jau pērn bija rosinājis dot ASV piekļuvi Ukrainas resursiem apmaiņā pret palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Šāds "biznesa stila" piedāvājums tika izteikts, īpaši domājot par tobrīd vēl prezidenta amata kandidātu Trampu, kurš bija apšaubījis nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu. Jaunās Trampa administrācijas sākotnējais sadarbības projekts tomēr Ukrainu nepatīkami pārsteidza, un Zelenskis to noraidīja, uzsverot, ka amerikāņu piedāvājums Ukrainai ir pārāk neizdevīgs.
Īpaši lielu uzmanību saņēmusi Vašingtonas prasība vienošanās ietvaros Savienotajām Valstīm resursu ieguves veidā nodrošināt "kompensāciju" 500 miljardu dolāru apmērā par jau sniegto palīdzību Ukrainai.
Zelenskis ir norādījis, ka šī summa daudzkārt pārsniedz ASV sniegtās palīdzības apjomu un šādas vienošanās ietvaros "ukraiņiem desmit paaudzēs nāktos to apmaksāt". Zelenska nepiekāpība resursu jautājumā bijis viens no iemesliem, kas izraisīja Trampa pārmetumus Ukrainas prezidentam, kuru Baltā nama saimnieks nosauca par diktatoru, kā arī vainoja par Ukrainas un Krievijas kara sākšanu.
Ukrainai izdevīgāks darījums
Tikko kā panāktās vienošanās projekts šādu prasību nodrošināt resursus 500 miljardu dolāru vērtībā vairs neparedz, vēsta Rietumu un Ukrainas mediji. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs trešdien apstiprināja, ka vienošanās ar Vašingtonu ir panākta. Sākotnējā vienošanās paredz izveidot investīciju fondu, kas piedalīsies Ukrainas atjaunošanā. Šo fondu Kijiva un Vašingtona pārvaldīs ar līdzvērtīgiem noteikumiem, piebilda Ukrainas premjers. Zelenskis savukārt norādījis, ka vienošanās par drošības garantijām panākta vēl nav un šis jautājums būs darba kārtībā viņa vizītē Vašingtonā.
Zelenskis arī atgādināja, ka pēc parakstīšanas Vašingtonas un Kijivas nolīgumam vēl būs jāgūst Ukrainas parlamenta atbalsts.
Ar 24. februāri datētās vienošanās projekts, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā, paredz izveidot Ukrainas atjaunošanas investīciju fondu, kurā Ukraina iemaksātu 50% no ieņēmumiem, kas nākotnē tiks gūti no valstij piederošo derīgo izrakteņu, tostarp naftas un gāzes, ieguves. Pēc tam fonds iegūto naudu ieguldītu Ukrainā. Vienošanās tomēr neattiecoties uz tiem resursiem, kuru izmantošana jau patlaban pilda valsts budžetu. Tātad tā neskars Ukrainas lielākos gāzes un naftas uzņēmumus – "Naftogaz" un "Ukrnafta". Ne visi fonda pārvaldības jautājumi ir atrisināti, tāpēc gaidāmas papildu sarunas. Ukrainai ir lieli depozīti ar kritiski svarīgiem minerāliem, kuru vērtība tiek lēsta 11,5 triljonu dolāru apmērā, vēsta "Financial Times". Pilnībā Ukrainas dabas resursi tomēr izpētīti nav. Starp šiem minerāliem tiek pieminēts litijs, grafīts, kobalts, titāns, kā arī dažādi retzemju metāli, piemēram, skandijs. Šie resursi ir nepieciešami gan bruņojuma ražošanā, gan arī pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, tāpēc pieprasījums pēc tiem pasaulē pieaug.
Gaida "lielu" darījumu
Piekrišanu darījumam ar ASV Ukrainas amatpersonas pamatojušas ar vēlmi tādā veidā uzlabot saspīlētās attiecības ar Trampa administrāciju, kā arī nobruģēt ceļu turpmākai Savienoto Valstu iesaistei Ukrainas drošības stiprināšanā. "Vienošanās par minerāliem ir tikai daļa no plašākas kopbildes," laikrakstam "Financial Times" uzsvēra Ukrainas vicepremjere Olha Stefanišna, kura vada sarunas šajā jautājumā.
Tramps otrdien pieminēja gaidāmo Zelenska vizīti un pauda, ka ar Ukrainu plāno noslēgt "ļoti lielu darījumu".
"Amerikas nodokļu maksātājs tagad saņems savu naudu atpakaļ,"
paziņoja Tramps. Viņš norādīja, ka Ukraina no šīs vienošanās iegūs "bruņojumu un tiesības turpināt cīņu". Nav tomēr skaidrs, vai Trampa pieminētais bruņojums attiecas uz jau sniegto palīdzību vai arī palīdzību nākotnē. Trampam arī uzdots jautājums, cik ilgi turpināsies jau apstiprinātās ASV palīdzības piegādes Ukrainai. "Varbūt līdz brīdim, kad mums būs vienošanās ar Krieviju. Mums ir vajadzīga vienošanās," atbildēja Savienoto Valstu prezidents, kura steidzīgā vēlme izbeigt Krievijas un Ukrainas karu raisījusi bažas par Kijivai neizdevīga miera uzspiešanu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
