9 °C
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 14. jūnijā tiks rīkoti atceres pasākumi ne tikai Latvijā un citās valstīs, kas cieta no padomju laika totalitārā režīma, bet arī Strasbūrā. Deportāciju upuru piemiņas ceremonijā Eiropas Parlamentā (EP) uzrunu teiks EP prezidente Robertsa Metsola.
Viņa un arī citu valstu deputāti un ielūgtie viesi lasīs uz Sibīriju izvesto cilvēku uzvārdus. Uz Strasbūru dosies arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis kopā ar vēl diviem šīs organizācijas pārstāvjiem, lai teiktu runu parlamentā ne tikai Latvijas, bet arī citu Austrumeiropas valstu represēto personu vārdā. Savukārt 13. jūnijā Strasbūras Universitātes nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi "Sibīrijas vēstules", kura bija apskatāma arī Latvijā, bet tagad ir papildināta ar jaunām deportēto cilvēku vēstulēm, kas rakstītas uz bērzu tāss.
Pirmais gads, kad iesaistās oficiālie dienesti
Ir noiets diezgan ilgs ceļš līdz brīdim, kad represēto cilvēku oficiāla piemiņas ceremonija tiek rīkota arī Eiropas Parlamentā. Atgādināšu, ka pirmie pūliņi iemūžināt komunistiskā režīma upuru piemiņu bija divtūkstošo gadu sākumā, kad pēc Eiropas Savienības paplašināšanas Baltijas valstu deputāti pirmo reizi tika ievēlēti Eiropas Parlamentā. Toreiz viņi pasniedza parlamentam memoriālo plāksni padomju deportāciju upuriem.
Tajā laikā parlamenta priekšsēdētājs Žuzeps Borels Fonteljess, kurš bija Spānijas Sociālistiskās darba partijas biedrs, neatļāva to piestiprināt parlamenta ēkā Strasbūrā.
Tikai pēc divarpus gadiem, kad bija beidzies viņa pilnvaru laiks un ievēlēts jauns EP priekšsēdētājs, piemiņas plāksni novietoja EP Strasbūrā pie apmeklētāju telpas sienas.
Kad pirmo reizi Eiropas Parlamentā mēģināja dabūt cauri rezolūciju par komunisma noziegumiem, un tas bija 2004. gadā, parlaments par to atteicās balsot. Pirmā sasaukuma pilnvaru beigās gan tomēr nobalsoja par 20. gadsimta totalitārā režīma noziegumiem.
"Pirms pāris gadiem, ar pārtraukumu kovida laikā, baltieši nāca klajā ar ierosinājumu, ka mēs gribētu lasīt pie parlamenta Luksemburgas laukumā izsūtīto cilvēku uzvārdus. Tā bija mūsu iniciatīva. Toreiz Lietuva uzņēmās organizēšanu, un tas izvērtās par ļoti skaistu notikumu," pastāstīja EP deputāte Sandra Kalniete. "Aizvadītajā gadā, kad kovida pandēmija bija rimusies, mēs to atkal atkārtojām un tā paša gada rudenī jau lūdzām Eiropas Parlamenta prezidijam to padarīt par oficiālu parlamenta piemiņas ceremoniju. Jāteic, ka man par lielu apmierinājumu un arī pārsteigumu, tas tika nolemts. Protams, ka sava loma šajā lēmumā ir traģiskajiem notikumiem Ukrainā, jo tur tiek deportēti cilvēki un vēsturiskais patiesīgums iegūst pavisam citu nozīmi mūsdienu politikas veidošanā. Jāņem vērā, ka šoreiz to vairs nerīko kāda no parlamenta delegācijām, kā tas bija iepriekš, bet to dara jau parlamenta oficiālie dienesti. Piemiņas ceremonijā uzstāsies parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis un citas personas."
Ivars Kaļķis no parlamenta tribīnes runās visu politiski represēto vārdā, ne tikai Baltijas valstu, bet arī citu Austrumeiropas valstu vārdā. "Gadu pēc padomju okupācijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas tika deportēti 143 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā vairāk nekā 11 tūkstoši no Latvijas.
Baltiešiem jāturpina un jāturpina atgādināt par staļinisma režīma noziegumiem. Aicināšu arī veidot kaut ko līdzīgu Nirnbergas tribunālam, kur tiktu nosodīts komunistiskais režīms.
Ar nožēlu pieminēšu to, ka joprojām Briselē nav neviena komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla," tā savas uzstāšanās galvenos virzienus iezīmēja Latvijas politiski represēto apvienības vadītājs.
Gājuši bojā ap 94,5 miljoniem cilvēku
Eiropas Padomes politiskā komiteja 2000. gada sākumā nāca klajā ar ziņojumu, kurā bija konstatēts, ka, pēc aptuveniem datiem, komunistiskā režīma noziegumu rezultātā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā arī daudzās citās valstīs gājuši bojā 94,5 miljoni cilvēku. Kalniete norādīja, ka šis skaitlis neesot precīzs, jo upuru skaits dažādās valstīs statistiski ir atšķirīgi uzskaitīts un ne visi upuri ir zināmi. Piemēram, bada nāvē mirušo skaits Staļina rīkotajā holodomorā Ukrainā nav precīzi zināms, jo tolaik tos neuzskaitīja.
Tā kā komunistiskie režīmi ir sagādājuši neizsakāmas ciešanas cilvēkiem daudzās valstīs, vairāki EP deputāti ir iesnieguši priekšlikumus EP rezolūcijai par 100 miljoniem komunisma upuru.
Kā zināms, ikviens deputāts var iesniegt rezolūcijas priekšlikumus par jautājumu, kas attiecas uz EP darbības jomām. Viens no priekšlikumiem ir ik gadu 7. novembrī – Oktobra revolūcijas gadadienā – organizēt ikgadēju atceres pasākumu, godinot 100 miljonu komunistiskā režīma upuru piemiņu. Parlaments vēl nav teicis gala vārdu, bet šis priekšlikums tiek izvērtēts.
Top memoriāls Briselē
Kalniete ir aktualizējusi jautājumu par to, ka joprojām ES galvaspilsētā Briselē nav uzcelts memoriāls komunistiskā režīma upuriem. Šo ideju virza ES vēstures grupa, kura izveidota pēc deputātes iniciatīvas un kuru patlaban vada pirmo reizi EP ievēlētā Lietuvas deputāte Rasa Juhnevičiene. Memoriāla izpildījums ir uzticēts arhitektam Tszwai So. Kalniete pastāstīja, ka memoriāla ideja esot iespaidīga:
"Arhitekts sevi redz kā vēstnesi, kuram līdzi ir soma, kas pilna ar totalitārā režīma upuru rakstītajām vēstulēm.
Tāpat kā Vēstures taktīla Rīgā pie Okupācijas muzeja, kurā ar dokumentālu precizitāti metālā pārcelti izsūtītās Mērijas Stakles kabatlakatiņā izšūtie gulagā ieslodzīto sieviešu paraksti, tā Tszwai So ir iecerējis dot vārdu komunistiskā režīma represētajiem, dokumentāli reproducējot laukuma klājumā viņu rakstītās vēstules tuviniekiem. Ar pazemīgu cieņu viņš atdod balsi miljoniem cilvēku, kuri mūs uzrunās dažādās valodās no pagātnes."
Patlaban lielākais izaicinājums esot saņemt atļauju no Briseles reģiona pašvaldības šā memoriāla izvietošanai.
"Sibīrijas vēstules" Strasbūras Universitātē
No 13. jūnija Strasbūras Universitātes nacionālajā bibliotēkā būs skatāma izstāde "Sibīrijas vēstules". Tā būs ļoti vērienīga izstāde, kuras sagatavošanas darbs iesākts jau pirms pāris gadiem un kas ir izvietota arī sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, kas sākās maijā un beigsies novembrī.
S. Kalniete: "Esmu ar šo izstādi saistīta kopš 2012. gada, kad uzaicināju uz Eiropas Parlamentu Tukuma muzeju ar izstādi, kurā bija skatāmas Sibīrijā uz bērza tāss rakstītas vēstules un to cilvēku piemiņas lietas, kas šīs vēstules rakstījuši. Toreiz uzrakstījām arī anotācijas angļu un franču valodā un izdevām katalogu. Faktiski tas bija tāds kā grūdiens, lai šī izstāde sāktu ceļot pa Latviju. Šajā ceļošanas gaitā daudzi bijušie deportētie cilvēki saprata, ka arī viņu krājumā ir kāda vēstule uz bērzu tāss. Līdz ar to vēstuļu skaits krietni palielinājās un tagad šīs vēstules ir ierakstītas UNESCO nemateriālajā mantojumā."
