Grieķijā svētdien notika parlamenta vēlēšanas, kurās ar lielu balsu pārsvaru uzvaru guvusi konservatīvo līdera Kirjaka Micotaka vadītā partija "Jaunā demokrātija". Konservatīvie vēlēšanās ieguvuši vairākumu parlamentā, bet 55 gadus vecais Micotakis jau otro reizi stājies premjerministra amatā.

Reklāma

Vēlēšanās piedalījās 52,7% balsstiesīgo grieķu, bet 3% barjeru iekļūšanai parlamentā pārvarējušas astoņas partijas. Grieķijā 21. maijā jau notika parlamenta vēlēšanas, tomēr pēc tām valdību izveidot neizdevās un tika izsludinātas jaunas vēlēšanas, kuras tika rīkotas pēc citas sistēmas.

Gaidīta konservatīvo uzvara

Pārliecinoša konservatīvo uzvara pirms vēlēšanām tika gaidīta, un šīs prognozes piepildījās. "Jaunā demokrātija" vēlēšanās svētdien saņēma 40,5% vēlētāju balsu, noskaidrots pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas. Ar šo rezultātu konservatīvajiem pieticis vairākuma iegūšanai parlamentā. Vēlēšanu uzvarētājam šoreiz bija paredzētas papildu vietas, kas nodrošināja "Jaunajai demokrātijai" 158 vietas Grieķijas parlamentā, kurā kopā ir 300 deputātu. Vēlēšanās 21. maijā konservatīvie saņēma 40,8% vēlētāju balsu. Vairākuma iegūšanai viņiem toreiz pietrūka piecu vietu, jo vēlēšanas maijā tika rīkotas, izmantojot proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Nespējot izveidot valdību, Micotakis, kurš tobrīd ieņēma premjera amatu, aicināja rīkot atkārtotas vēlēšanas, cerot ar citas vēlēšanu sistēmas palīdzību iegūt vairākumu. Pēc jaunu vēlēšanu izsludināšanas Grieķijā Micotaka valdību nomainīja pagaidu valdība, bet pēc apmēram mēnesi ilga pārtraukuma konservatīvo līderis ir atgriezies valdības vadītāja amatā.

Micotakis pēc uzvaras jau apsolījis Grieķijā īstenot nozīmīgas reformas. Konservatīvo līderis paziņoja, ka vēlētāji "mums devuši spēcīgu mandātu virzīties uz priekšu ātrāk, lai veiktu lielas izmaiņas, kas mūsu valstij ir vajadzīgas". Micotakis, kurš premjera amatā stājās 2019. gadā, arī solīja, ka viņa otrā valdība nākamajos četros gados strādās, lai "palielinātu algas un samazinātu nevienlīdzību", kā arī nodrošinātu "labāku un bezmaksas veselības aprūpi". Viņš atbalstītājiem Atēnās arī uzsvēra, "ka "Jaunā demokrātija" šodien ir spēcīgākā centriski labējā partija Eiropā". Micotakis pirmdien nodeva premjera zvērestu un stājās amatā uz otro termiņu.

Hārvarda Universitātes absolvents Micotakis pārstāv Grieķijā labi zināmu politiķu ģimeni. Viņa tēvs Konstantīns Micotakis pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija Grieķijas premjerministrs. Politiskus amatus ieņēmuši arī citi viņa radinieki. Micotakis vēlēšanu kampaņā uzsvēra ekonomisko izaugsmi un politisko stabilitāti pēc Grieķijas nesenajā vēsturē pārciestās ekonomiskās krīzes. Lielu uzmanību Grieķijā saņēmis nelegālās imigrācijas jautājums. Vēlēšanu kampaņas laikā Micotakis solīja pagarināt jau izbūvēto žogu gar Grieķijas un Turcijas robežu, lai apturētu nelegālo imigrāciju.

Opozīcijas vājums

Konservatīvajiem par labu nākusi sašķeltā politiskā opozīcija kreisajā flangā. Neveiksmīgi vēlēšanās startējusi bijušā premjera Alekša Cipra vadītā radikāli kreisā partija "Syriza", par kuru nobalsojuši 17,8% vēlētāju. Pēc vēlēšanām nav skaidrs, vai Ciprs paliks "Syriza" līdera amatā. 

"Mēs vēlēšanās esam cietuši nopietnu sakāvi," 

atzina Ciprs, kurš Grieķijas valdību vadīja no 2015. līdz 2019. gadam. Viņš norādīja, ka viņa liktenis un "Syriza" turpmākā attīstība ir partijas biedru rokās. Sociālistu partija (PASOK) vēlēšanās ieguva 12,2% balsu, bet komunisti – 7,5%. Sociālisti Grieķijā tradicionāli bijuši konservatīvo galvenie sāncenši, tomēr pēdējos gados viņu pozīcijas ir vājinājušas un PASOK vietu ieņēmusi "Syriza". Parlamentā iekļuva vēl četras partijas, lielākoties galēji labējā spārnā. Viens no vēlēšanu lielākajiem pārsteigumiem ir pirms vēlēšanām nodibinātās galēji labējās partijas "Spartieši" iegūtie 4,7% balsu.

Micotakis premjera amatā ir piedzīvojis vairākus lielus skandālus. Konservatīvos pagājušajā gadā satricināja spiegošanas skandāls, atklātībā nākot informācijai, ka valsts izlūkdienests ir noklausījies sociālistu partijas līdera telefonsarunas. Noklausīšanai pakļauti arī Micotaka valdības ministri, kā arī uzņēmēji un žurnālisti. Trieciens viņa valdībai bija arī februāra beigās Grieķijā notikusī traģiskā vilcienu katastrofa, kurā dzīvību zaudēja 57 cilvēki. Tā izraisīja plašus pret valdību vērstus protestus. Neilgi pirms vēlēšanām jūnijā pie Grieķijas krastiem apgāzās nelegālo migrantu kuģis, uz kura atradās, iespējams, pat 500 cilvēku. Grieķijā tika izsludinātas trīs dienu sēras, tomēr šis notikums vēlēšanas īpaši neietekmēja. Jāatzīmē, ka šīs katastrofas brīdī Micotakis pie varas Grieķijā vairs nebija. Micotakim piemīt "teflona" līdera īpašības, atzīmē britu raidorganizācija BBC. Skandāli viņa reputāciju nav īpaši ietekmējuši un nav kavējuši konservatīvo uzvaras gājienu.