-0.8 °C
Klimata pārmaiņas vedina lauksaimniekus pārdomāt savu saimniekošanas praksi un vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas.
Lauksaimniecība ir viena no jomām, kurā var rast klimata pārmaiņu risinājumus, un jau tagad skaidrs, ka bez konkrētas rīcības vairs nevarēs iztikt. Tāpat skaidrs – jo labāk pārzinām situāciju, jo labāk varam sagatavoties pārmaiņām, kas būs un ar ko jārēķinās. Klimata pārmaiņas pilnībā nav iespējams novērst, bet jāspēj ierobežot katra ietekmi uz klimatu, un tas attiecas gan uz transporta nozari, gan rūpniecību un lauksaimniecību.
Par ilgtspējīgu saimniekošanu
Ilgtspējīga saimniekošana ir atslēgas vārds, domājot par klimata pārmaiņām. Kā nesen notikušajā konferencē "Pārmaiņu neizbēgamība lauksaimniecībā" uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, mums jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, lai samazinātu siltumnīcgāzu emisijas, un tas attiecas gan uz ražojošiem un pārstrādes uzņēmumiem, gan arī lauksaimniecību un mežsaimniecību. Tas nenozīmējot, ka jāpārtrauc darbs šajās nozarēs, bet tām pienācis pārmaiņu un struktūras maiņas laiks. Lauksaimniecības un mežsaimniecības loma valstīs ir atšķirīga, un svarīgi, lai ES būtu pieejami objektīvi dati un lai netiktu mazināta tautsaimniecības konkurētspēja.
Nosakot klimata politikas mērķus, mēs nedrīkstam samazināt pārtikas ražošanu – šis ir viens no jautājumiem, kam piekrīt ikviena ES dalībvalsts.
"Sagaidām, ka zemnieki uzņemsies zināmu atbildību par sēšanu, stādīšanu, tehnoloģiju izvēli. Lauksaimniekiem jāizmanto sen zināmi agronomiskie paņēmieni, vienlaikus ņemot vērā zinātnes ieteikumus un domājot par klimata pārmaiņām," uzsver R. Kronbergs. Tiesa, zemkopības sektoram nebūtu vienam pašam jāuzņemas klimata pārmaiņu mazināšanas slogs.
Jādomā visiem
SIA "Lestene" valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns konferencē atzina, ka, pieņemot nepārdomātus lēmumus, lopkopības nozari var savainot ilgtermiņā. Jārēķinās, ka lopu izaudzēšana prasa gan laiku, gan resursus. Patlaban ES valstu vidū lopu blīvuma ziņā aiz Latvijas ir tikai Bulgārija, un mums vēl ir lielas iespējas attīstīt lopkopību. Vienlaikus Seņkāns atgādināja, ka Latvijā soja tiek ievesta no Brazīlijas, sīpoli no Peru un rodas jautājums – par kādu emisiju samazināšanu te var runāt. EK būtu jādomā tieši par šiem jautājumiem un jāpieņem attiecīgie lēmumi. Tagad kā īlens no maisa izlienot priekšlikums par aršanas aizliegšanu, taču mālainās augsnēs citāda zemes apstrādes forma neesot iespējama.
Seņkāns iespējas redz modernizācijā un tehnoloģijās, bet tas prasa lielas investīcijas. Vai mazās saimniecības to spēs izdarīt, tas ir atklāts jautājums.
Stāstot par klimata pārmaiņu ierobežošanas centieniem un Zaļā kursa tapšanu Eiropas Parlamenta līmenī (EP), tā deputāts Roberts Zīle zemniekiem pauda, ka Latvija nebūt nav lielākais vides piesārņotājs. Mēs mazinām savu ietekmi uz klimatu, tomēr par šo jautājumu esot jādomā visām iesaistītajām nozarēm. Zaļā kursa tapšanas laikā Eiropas Parlamenta politiskais centrs – Tautas partija – ir mainījis savu pozīciju un tagad iestājas par normām, kas ir zemniekiem labvēlīgākas. Tāpat medijos daudz pieminētā Dabas atjaunošanas regula, visticamāk, būšot elastīgāka, atstājot lemšanu pašām dalībvalstīm, mierina deputāts. Viņš arī piebilda, ka augšņu veselības monitoringa dokuments vēl ir izstrādes stadijā. Dokumentā paredzēti septiņi kritēriji, un, ja kāds netiek izpildīts, var iegūt daudz neveselīgu augšņu statusu, bet šī dokumenta izstrāde, visticamāk, tiks pabeigta jau pēc nākamajām EP vēlēšanām. R. Zīle ieteica paļauties uz lauksaimnieku ilgo pieredzi un doties tajos attīstības virzienos, kuros ir saskatāms racionāls pamats attīstībai un kas neprasa milzu investīcijas, vienlaikus paturot arī nepieciešamību saprātīgi samazināt CO2 izmešu apjomu. "Visus lauksaimniekus nesodīs. Iesaku iet vidusceļu un nešaustīt pašiem sevi," pauda EP deputāts.
Zināšanas un tehnoloģijas
Tikmēr zinātnieki un pārtikas rūpnieki runā par plašāku zināšanu nepieciešamību. "Pāreja uz ilgtspējīgu saimniekošanu ir pakāpenisks process. Labs sākuma punkts ir izglītošanās un pieredzes apmaiņa par ilgtspējīgas saimniekošanas pasākumiem un iespējām tos ieviest savā saimniecībā.
Nākamais posms ir jau konkrētu pasākumu ieviešana, kas piemēroti konkrētai saimniecībai un tās specifiskajiem apstākļiem,
piemēram, pāreja uz energoefektīvāku iekārtu un atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu saimniecībā, kaitēkļu kontroles stratēģijas izstrāde, ganību apsaimniekošanas uzlabošana, kultūraugu dažādošana un rotācijas ieviešana, to ilgtspējīgai lauksaimniecībai veltītajā konferencē "Lauksaimniecība, kas piestāv nākotnei" pauda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un vadošā pētniece Dina Popluga.
Arī pārtikas ražotāja "MILZU!" dibinātājs Enno Ence uzsver zināšanu nozīmi. Tikpat svarīga ir lauksaimnieku un sabiedrības izpratne par to, ko nozīmē ilgtspējība. "Ilgtspējība aptver visu, kas attiecas uz efektivitāti, tostarp efektīva darbošanās un efektīva resursu izmantošana. Kā otru elementu es norādītu rīcību, balstoties uz ilgtspējības vērtībām paaugstināt efektivitāti, bez rīcības un pielietošanas nerodas zināšanas un risinājumi. Kā trešo elementu, lai palielinātu ilgtspējīgi efektivitāti, es ieteiktu skatīties viedās lauksaimniecības virzienā, sintezēt tradicionālo lauksaimniecību ar jaunākajām tehnoloģijām vai digitāliem risinājumiem," tā Enno Ence.
Savukārt "eAgronom" biznesa attīstības vadītāja Latvijā Diāna Līva atgādina, ka viens no lauksaimnieciskās ražošanas pamatresursiem ir augsne, un viens no tās kvalitātes galvenajiem rādītājiem ir organiskā viela, ko tā satur. Organiskās vielas saglabāšanu un palielināšanu ir iespējams panākt ar dažādām metodēm, kur šobrīd arvien efektīvāk tiek novērtētas samazinātas augsnes apstrādes tehnoloģijas, dažādu augu maisījumu audzēšana un to saglabāšana uz lauka – starpkultūras, zaļmēslojumi.
Arī precīzās tehnoloģijas ne tikai atvieglo mūsu ikdienas darbu, bet arī samazina kopējos izdevumus saimniecībā.
Tomēr tā visa pamatā nemainīgi ir paši saimnieki, kas apstrādā savus laukus. "Lai radītu motivāciju mainīt gadiem pārbaudītas prakses, ir nepieciešama zināšanu izplatīšana un pieredzes apmaiņa. Mēs skaidri zinām, ka lauksaimnieku galvenais uzdevums ir ražot, savukārt nozarē iesaistīto pušu uzdevums ir rast veidus, kā pierādīt, ka ilgtspējīga lauksaimniecība un šādu prakšu ieviešana ne tikai sniedz pienesumu vides saglabāšanā, bet arī veicina katras saimniecības finansiālo ilgtspēju," saka Diāna Līva.
Skaidrs, ka vēl tiks lauzts ne viens vien šķēps, kā turpmāk saimniekot, ņemot vērā ieteikumus klimata pārmaiņu samazināšanai. Taču galvenais ir darīt to gudri, nenodarot ļaunumu katrai saimniecībai atsevišķi un tautsaimniecībai kopumā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
