2.2 °C
Gada aukstākajā laikā, kad valda tumsa un saltums lien iekšā pa visām durvju šķirbām, cilvēks sauc talkā uguni, gaidot, ka tā viņu sasildīs. Tomēr nesavaldīta un nekontrolēta uguns var radīt vairāk posta nekā labuma.
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņām, visa pagājušā gada laikā Latvijā notikuši 6777 ugunsgrēki. No tiem 1785 gadījumos degušas dzīvojamās ēkas. 520 ēkas ugunsgrēka rezultātā iznīcinātas. Cietuši 257 cilvēki, izglābti 369. Diemžēl ir arī upuri, gājuši bojā 74 cilvēki, arī divi bērni. Tomēr kopumā ugunsnelaimju bijis par 27,45% mazāk nekā 2021. gadā. Jāpiebilst, ka ugunsgrēku skaita statistiku ievērojami kuplina arī 1454 kūlas ugunsgrēki un 1608 gadījumi, kad notikusi izgāztuvju, atkritumu u.c. dedzināšana.
500 ugunsnelaimes apkures dēļ
Katru gadu aptuveni 500 ugunsgrēku izraisot nesakārtotas apkures sistēmas. Pirms apkures sezonas sākuma nepieciešams iztīrīt skursteni. Privātmājai noteikumi atļauj skursteni tīrīt arī pašam saimniekam. Tomēr sertificēts skursteņslauķis ne tikai iztīrīs skursteni, viņš pārbaudīs arī skursteņa stāvokli zem jumta un iztīrīs krāsns cukas no kvēpiem. Ja skursteņa daļā zem jumta ir plaisas, pa tām var izlekt dzirkstele un kļūt par ugunsgrēka cēloni.
Jāatceras arī, ka kurtuvē var ievietot tikai tik garas malkas pagales, lai būtu iespējams cieši aizvērt durtiņas. Uz krāsns un tās tuvumā (1,2 metri) nedrīkst novietot degošus priekšmetus.
Krāsni nedrīkst pārkurināt, piemēram, piebāžot ar sausu ozola malku. Lielā temperatūrā var rasties plaisas.
Uguns ir draiskulīga, to nedrīkst ne mirkli atstāt bez uzraudzības. Pieredzējis saimnieks ar savu krāsni sarod, viņš zinās, kā labāk iekurt, cik malkas nepieciešams patērēt, cik gaisa pievadīt, kad pavisam aizvērt. Kā zināms, nelaikā aizvērta krāsns ir ļoti bīstama. Sezonas sākumā krāsni nepieciešams “pieradināt”, ievietot kādu viegli degošu priekšmetu, piemēram, papīru, krāsns mutes dibenā zem skursteņa atveres un aizdedzināt. Karstais gaiss celsies uz augšu, un krāsnī ieplūdīs istabas gaiss. Jāatceras, ka telpā, kurā ir cietā kurināmā apkure, jābūt svaigā gaisa pieplūdei. Tāpat arī telpā noteikti jāatrodas ugunsdzēšamajam aparātam.
Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem
Daudzdzīvokļu mājas lielākoties ir pieslēgtas centrālapkurei, tomēr arī tur iespējamas ugunsnelaimes, kuru cēlonis nereti ir elektroierīču vai gāzes plīts nepareiza ekspluatācija. Ugunsdrošības prasības ir veiksmīgāk ievērotas tajās mājās, kur par to atbild konkrēta persona, parasti mājas pārvaldnieks.
Lai sekotu līdzi ugunsdrošībai daudzdzīvokļu mājās, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) tās regulāri pārbauda. Pirms gada pārbaudītas vairāk nekā tūkstoš dzīvojamo māju. Daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpās tika konstatēti daudzi izplatīti ugunsdrošības pārkāpumi. Piemēram, kāpņutelpās un bēniņos dažādi potenciāli degoši materiāli un priekšmeti tiek uzglabāti tam neparedzētās vietās. Jāatceras, ka daudzdzīvokļu mājas bēniņi, pagrabs un balkons jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam.
Tātad ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot sadzīves mantas noliktavas. Ugunsgrēka gadījumā nepareizi uzglabātas lietas veicina ugunsgrēka izplatīšanos.
Evakuācijas ceļi mājā ir paredzēti cilvēku ātrai izkļūšanai no telpām ugunsgrēka un citu briesmu gadījumā. Līdz ar ugunsgrēka izcelšanos jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju pārvietošanos un apdraudēt viņu veselību un dzīvību, tādēļ tiem jābūt brīvi pieejamiem. Tomēr bieži ēku kāpņutelpās, kā arī zem kāpņu laidiem tiek novietoti priekšmeti, reizēm konstatēta patvaļīga būvniecība. Bieži evakuācijas ceļi neatbilst ugunsdrošības noteikumiem, jo durvis evakuācijas ceļos nav iespējams viegli atvērt no telpas iekšpuses bez aizkavējuma.
