2.2 °C
Kādi noteikumi jāņem vērā, ierīkojot āra tualeti? Vai nav tā, ka sausās āra tualetes vispār ir aizliegtas? Jautā Jānis Jēkabpils novadā.
Notekūdeņu apsaimniekošanas prasības nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašumā esošajās notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosaka Ministru kabineta (MK)noteikumi nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. jūlijā.
Sausās tualetes nav aizliegtas
Noteikumi attiecas uz ikvienu, kurš dzīvo ciemā vai pilsētā un kura māja, dzīvoklis vai vasaras namiņš nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijas sistēmai, un notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3 diennaktī, septiķus (rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas), notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.
Šie noteikumi neaizliedz lietot sausās tualetes.
Lauku teritorijā un viensētās kanalizācijas sistēmas nav jāreģistrē.
Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka ciemus, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības, minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no septiķiem un notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.
Jāņem vērā arī MK noteikumu nr. 327 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves", kas stājās spēkā 2015. gada 30. jūnijā, 1521. punkts: “Atsevišķi novietotām ēkām ārpus pašvaldības noteiktās apbūves teritorijas, kur ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, drīkst ierīkot hermētiskas sausās tualetes.”
Vai tiešām jāpiesārņo daba
Tomēr, būvējot jaunu vai atjaunojot veco sirsniņmāju, to vajadzētu ierīkot tā, lai ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, vai fekālijām netiktu nodarīts kaitējums videi.
Nav pieļaujama vienkārši zemē izrakta, neizbetonēta vai citādi neierobežota bedre zem sausās tualetes ēkas.
Nedrīkst arī izmantot cauras tvertnes ar plaisām jeb nehermētiskas nosēdbedres, pa kurām notekūdeņi var noplūst vidē. Tas īpaši svarīgi, ja attālums līdz tuvākajai ūdens ņemšanas vietai akai ir mazāk par 50 metriem.
Taču klasiskā sirsniņmāja, īpaši vasaras svelmē, vairs nav laikam piemērots risinājums. Nepatīkamā smaka un iespēja, ka fekālijām var piekļūt mušas, kas pēc tam atlido uz dzīvojamo māju, ir pietiekami nopietni argumenti, lai izvēlētos kādu citu risinājumu – arī tad, ja nav pieejams ūdensvads un kanalizācija.
Septiķis pa lēto
Piemēram, zem āra tualetes ierokot plastmasas konteineru, bet vēl vienu uz paaugstinājuma aiz tās, varēs izmantot tualetes podu ar skalojamo kasti.
Zemē ieraktajam konteineram papildus esošajai atverei, kurai pievieno poda izvadu, jāierīko atvere savāktās kanalizācijas izsūknēšanai un ventilācijas atvere.
Savukārt otru konteineru novieto uz sastatnēm aiz tualetes. Šajā konteinerā ierīko pieslēguma vietu šļūtenei, kuru savieno ar tualetes poda skalojamo kasti. Augstāk novietoto konteineru piepilda ar ūdeni, savukārt uz poda skalojamo kasti ūdens tecēs paštecē.
Konteinerā ietilpst 800–1000 litru ūdens (atkarībā no konteinera izmēriem). Vienas noskalošanas reizei tiek iztērēts ap 10 litru ūdens, tāpēc ar vienu uzpildi pietiks 80–100 tualetes apmeklējuma reizēm.
Pēc tam tvertne jāuzpilda no jauna, savukārt zem tualetes ierakto tvertni izsūknēt jālūdz asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem. Būtībā tiek izveidots improvizēts septiķis, kurā tiek savākti kanalizācijas ūdeņi, tiem ļauj nostāties un sākt sākotnējo bioloģiskās noārdīšanās procesu. Līdz ar to tiek ievērotas arī spēkā esošās likumdošanas prasības.
