15 °C
Krievija pirmdien paziņoja par plāniem drīzumā rīkot militārās mācības, kurās tiktu simulēta nestratēģisko jeb taktisko kodolieroču izmantošana.
Savukārt Baltkrievija otrdien paziņoja par šo kodolieroču nesēju pārbaudi. Taktiskie kodolieroči ir kodolgalviņas, kuru jauda ir relatīvi neliela, un to nogādes līdzekļi ir relatīvi tuva darbības rādiusa raķetes, nevis stratēģiskās starpkontinentālās raķetes. Ar taktiskajiem kodolieročiem var aprīkot, piemēram, Krievijas raķešu sistēmas "Iskander". Krievijas paziņojums par mācību rīkošanu izskanēja dienu pirms diktatora Vladimira Putina inaugurācijas uz piekto pilnvaru termiņu prezidenta amatā.
Signāls Rietumiem
Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka mācības tiks rīkotas, lai palielinātu nestratēģisko kodolspēku gatavību veikt kaujas uzdevumus. Krievijas bruņoto spēku ģenerālštābs sācis gatavoties mācībām ar Dienvidu militārā apgabala raķešu spēkiem, aviāciju un jūras spēkiem. Jāpiebilst, ka Dienvidu militārais apgabals atrodas pie Ukrainas robežām, turklāt tajā iekļauti arī Krievijas okupētie Ukrainas apgabali. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka
mācības tiek rīkotas, "lai nodrošinātu Krievijas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbildot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem Krievijas Federācijai".
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ir saistījis šīs mācības ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Deivida Kemerona izteikumiem. Makrons vairākkārt ir paziņojis, ka nevar izslēgt Francijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu. Šādu nostāju viņš atkārtoja arī pagājušajā nedēļā intervijā izdevumam "Economist", norādot, ka Parīze izskatīs lūgumu par franču karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, ja Kijiva to lūgs. Savukārt Kemerons pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir tiesības ar britu piegādātajām raķetēm dot triecienus mērķiem Krievijā. Uz Krievijas Ārlietu ministriju pēc tam tika izsaukti Lielbritānijas un Francijas vēstnieki. Maskava paziņoja, ka Makrona izteikumi liecinot par Francijas "gatavību tiešai konfrontācijai ar Krieviju". Krievija arī varot dot triecienus britu bāzēm un bruņojumam gan Ukrainā, gan aiz tās robežām, ja ar britu raķetēm tiks apšaudīta Krievija.
Dienu pēc Krievijas paziņojuma par plāniem rīkot mācības Baltkrievija pavēstīja, ka pārbaudīs taktisko kodolieroču nesējus.
"Operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" divīzija un lidmašīnu Su-25 eskadriļa tiek gatavotas doto uzdevumu izpildei," paziņoja Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins. Krievijas taktiskie kodolieroči Baltkrievijā tika izvietoti nesen. Putins par šiem plāniem pirmo reizi paziņoja pagājušā gada martā. Diktators Aleksandrs Lukašenko aprīlī atklāja, ka Baltkrievijā dislocēti vairāki desmiti kodolgalviņu. Šie ieroči gan atrodas Krievijas kontrolē, uzsvērusi Maskava.
Atturēt no palīdzības Ukrainai
Lai arī mācības ar stratēģisko kodolieroču izmantošanas simulēšanu Krievijā notiek regulāri, mācības, kurās šādas darbības tiktu veiktas ar taktiskajiem kodolieročiem, kopš Padomju Savienības sabrukuma nav notikušas, norāda aģentūra "Associated Press". Laikraksts "Financial Times" tomēr vēstījis, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Krievijā notikušas kara spēles, kurās apskatīta taktisko kodolieroču izmantošana Ķīnas uzbrukuma gadījumā.
Krievija parasti ir piesaukusi kodolieročus brīžos, kad tās bruņotie spēki Ukrainā ir piedzīvojuši neveiksmes vai arī kad rietumvalstis ir paziņojušas par papildu palīdzību Ukrainai, norāda telekanāls CNN. Putins ir brīdinājis Rietumus, ka kodolkarš var izcelties, ka karš Ukrainā pārraugs plašākā konfliktā. Pēc tam kad februārī Makrons pieļāva rietumvalstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Putins paziņoja, ka tas var "izraisīt konfliktu ar kodolieroču izmantošanu".
Pēc tikšanās Parīzē ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pauda cerību, ka Sji palīdzēs mazināt Krievijas "bezatbildīgos" draudus izmantot kodolieročus.
Arī Pentagona pārstāvis Patriks Raiders nosaucis šo Krievijas paziņojumu par "bezatbildīgu retoriku", ko varēja novērot jau iepriekš.
Arī Ukrainas militārā izlūkdienesta pārstāvis Andrijs Jusovs paziņoja, ka Maskavas retorikā "nav nekā jauna". "Kodolšantāža ir nepārtraukta Putina režīma prakse".
Analītiķi tomēr norāda, ka taktisko kodolieroču izmantošana Ukrainā ir maz ticama un būtu bezjēdzīga. "No militārā skatupunkta Krievijai kodolieročus izmantot Ukrainā būtu bezjēdzīgi jebkādos apstākļos," intervijā aģentūrai "Deutsche Welle" uzsvēra Apvienoto Nāciju Atbruņošanās pētniecības institūta pētnieks Pāvels Podvigs. Viņš arī uzsvēra, ka "nestratēģiskās kaujas galviņas parasti tiek glabātas atsevišķi no raķetēm un lidmašīnām, no kurām tās var izšaut". Tāpēc mācībās Krievija tikai izmēģinās procedūru šo kodolieroču izmantošanai.
Krievijas motivācija rīkot šādas mācības tomēr ir labi saprotama. Kodolieroči izraisa bailes rietumvalstu politiķos, un tas izskaidro, kāpēc militārā palīdzība Ukrainai tiek sniegta lēni un pakāpeniski. Tieši šādu reakciju Maskava sagaida arī šoreiz, intervijā aģentūrai "Deutsche Welle" norādīja Vašingtonā bāzētās domnīcas "Vilsona centrs" pētnieks Matjē Bulegs. Izziņotās mācības ietilpst "nepārtrauktas iebiedēšanas" kampaņā, ar kuru Kremlis grib salauzt Rietumu apņēmību atbalstīt Ukrainu, piebilda pētnieks.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
