Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025. gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu par 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ. Grozījumi saka – ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un ja lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī bija lielāka par tās 2024. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad maksājums par zemes lietošanu no 2025. gada sākuma līdz 2028. gada beigām katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts reālajai zemes kadastrālajai vērtībai atbilstošs maksājuma līmenis. Vēlākais no 2029. gada 1. janvāra zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs arī dzīvojamās mājās būs jāmaksā atbilstoši aktuālajām zemes kadastrālajām vērtībām.

Ar šo likumprojektu paredzēts saglabāt pašreizējo zemes lietošanas maksas apmēru 4% no zemes kadastrālās vērtības, tāpat puses varēs vienoties arī par citu zemes lietošanas maksas apmēru. 

Grozījumus nepieciešams veikt Satversmes tiesas (ST) sprieduma dēļ, kas nosaka, ka pašreizējais likumiskās zemes lietošanas maksas regulējums nepilda atlīdzības funkciju. 

ST norādījusi, ka pašreizējā lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes, – runa ir par papildu administrēšanas izdevumu un tiesvedības izdevumu nesegšanu, ja būves īpašnieks lietošanas maksu labprātīgi nemaksā, kā arī par nodokļiem, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("JV") šajā sakarā atzīst, ka piespiedu dalītā īpašuma problēmai nav universāla risinājuma un ka arī šos grozījumus, tāpat kā iepriekš noteikto regulējumu, kāda no pusēm varēs apstrīdēt Satversmes tiesā. Tādēļ viņš aicinājis Tieslietu ministrijai sagatavot piedāvājumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu saprātīgā laika periodā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.