22 °C
Sezonālā nodarbinātība ietekmē daudzas nozares un ekonomikas situāciju Latvijā. No tūrisma un lauksaimniecības līdz tirdzniecībai un izklaidei, daudzas darbavietas ir atkarīgas no sezonālo ciklu ritma. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, šī gada martā reģistrētas vairāk nekā 19.5 tūkstoši brīvās darba vietas.
Savukārt reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada martā bija teju 52 tūkstoši, pēc tā varētu secināt, ka iedzīvotājiem trūkst darba vietas. Vienlaikus uzņēmēji sūdzas par darbinieku trūkumu. Tomēr, manuprāt, šo problēmu var risināt sezonālā nodarbinātība, kas piedāvā dažādas iespējas, kas gan arī neizslēdz vairākus trūkumus.
Sākotnēji sezonālā nodarbinātība var šķist kā izdevīgs risinājums gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas sniedz elastību un iespēju piepelnīties īsā laika posmā, kas ir īpaši pievilcīgs risinājums studentiem, pensionāriem un citiem, kuri meklē papildu ienākumus vai elastīgu darbu. Turklāt, dažādās nozarēs sezonālās svārstības var būt būtisks ekonomiskais ieguvums, sevišķi tūrisma un izklaides nozarēs, kur sezonas laikā notiekošie pasākumi un festivāli pievilina tūristus un veicina vietējo ekonomiku.
Sezonas nodarbinātība ļauj uzņēmumiem pielāgot savu darbaspēka apjomu atbilstoši mainīgajam pieprasījumam, nodrošinot, ka tiem ir pietiekami daudz darbinieku “pīķa” laikā. Līdztekus sezonas darbinieku pieņemšana darbā var būt rentabla, jo nav nepieciešams nodrošināt tādas pašas priekšrocības kā pastāvīgajiem darbiniekiem, piemēram, veselības apdrošināšanas, bonusus, piemaksas utt. Tomēr rodas jautājums, kādi trūkumi ir sezonas darbam?
Nešaubīgi sezonālā nodarbinātība rada arī izaicinājumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Darba devējiem var būt sarežģīti saglabāt stabilitāti un ilgtermiņa plānošanu, ja liela daļa darbaspēka ir pieejama tikai noteiktos laika periodos. Tas var radīt nepieciešamību pēc regulārām apmācībām jauniem darbiniekiem un papildu ieguldījumiem, lai saglabātu darbaspēka kvalitāti un efektivitāti.
Tāpat svarīgi ņemt vērā regulējumu, piemēram, visbiežāk sezonālajiem darbiem tiek slēgti terminēti darba līgumi, kuru maksimālais termiņš ir desmit mēneši. Arī darba laika uzraudzīšana uzņēmumiem mēdz būt izaicinoša. Kā viens no piemēriem, bieži vasaras sezonālajos darbos tiek nodarbināti skolēni, tāpēc
jāņem vērā, ka 14 gadu vecumā atļauts strādāt četras stundas dienā un līdz 20 stundām nedēļā.
Savukārt 15 līdz 18 gadu vecumā - 7 stundas dienā (35 nedēļā). Turklāt nav pieļaujams nakts darbs, kā arī ir jomas, kurās nemaz nav atļauts strādāt. Vienmēr uzsveru, ka sevišķi svarīgi iepazīties ar visiem tiesību aktiem, kas attiecas uz konkrēto nozari un darbību, nodrošinot, ka uzņēmējdarbība atbilst visiem standartiem un prasībām.
Vēl viens ierobežojums sezonālajai nodarbinātībai var būt grūtības atrast piemērotu darbaspēku sezonālajiem amatiem vai nozarēm. Uzticot šo uzdevumu personāla atlases uzņēmumiem, visus procesus veic aģentūra. Šis ir svarīgs aspekts, par kuru cilvēki bieži nezina. Personālatlases aģentūra atrod, atlasa, instruē un pēc pieprasījuma norīko darbiniekus darbā pie pasūtītāja, kā arī nes atbildību par darba attiecību administrāciju, nodokļu nomaksu un personāla uzskaiti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Savukārt nomas ņēmēja jeb uzņēmuma vienīgie pienākumi ir nodrošināt darbinieku ar darba vietu un kontrolēt darba kvalitāti.
Kopumā sezonālā nodarbinātība prasa sabalansētu pieeju un rūpīgu analīzi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un godīgu darba tirgu, ir nepieciešams uzmanīgi izvērtēt sezonālās nodarbinātības priekšrocības un trūkumus, kā arī veikt pasākumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi un nodrošinātu visiem iespēju gūt labumu no darba tirgus piedāvātajām iespējām.
