Maiji saprata, ka veselība un slimība korelē ar līdzsvaru, uzskatot, ka cilvēka dzimums, vecums un ēšanas paradumi vienmēr kalpo kā izšķirošie faktori.
Maiji bija spējuši gūt atzīstamus panākumus lauksaimniecībā, podniecībā, rakstībā, aritmētikā un dažādu kalendāru sastādīšanā, kā arī pēc sevis atstājuši neticami daudz iespaidīgu arhitektūras pieminekļu un simbolisku mākslas darbu. Seno maiju ciltis pārstāvēja dažādas Centrālamerikas pamatiedzīvotāju tautas mūsdienu Meksikas, Belizas, Gvatemalas, Salvadoras un Hondurasas teritorijā, un viņus pieņemts uzskatīt par vienu no smalkākajām un sarežģītākajām Rietumu puslodes civilizācijām.
Lauksaimniecības un pilsētbūvniecības jaunieviesumi
Zināms, ka maiju civilizācija pastāvēja vismaz divas tūkstošgades, taču laika posmu no 300. līdz 900. gadam mēdz dēvēt par viņu klasisko jeb pilna uzplaukuma periodu. Šajā laikā maiji iemantoja dziļas zinības astronomijā, kā arī iemācījās audzēt kukurūzu, pupas, kabačus un manioku, dažkārt to darot ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos. Tieši tad maiji arī sāka īstenot sarežģītas pilsētbūves, iztiekot pilnībā bez mūsdienās raksturīgām tehnoloģijām, kā arī sāka cits ar citu sazināties ar vienu no pasaulē pirmajām rakstības valodām, mērīt laiku nevis ar vienas, bet gan divu sarežģītu kalendāro sistēmu palīdzību un tamlīdzīgi.
Šo maiju civilizācijas klasisko periodu, kas iesācies aptuveni ap 250. gadu, pētnieki uzskata par viņu impērijas zelta laikmetu,
kura laikā maiju civilizācija izveidoja aptuveni 40 lielas pilsētas ar lielu iedzīvotāju daudzumu, piemēram, Tikalu, Vaksatunu, Kopanu, Bonampaku, Dos Pilasu, Kalakmulu, Rio Beku un citas. Arheoloģiskajos izrakumos maiju teritorijās atklāti gigantiski lieli laukumi, pilis, dievnami un piramīdas. Šīs maiju pilsētas pilnā mērā apgādāja un faktiski uzturēja pietiekami lielais zemkopībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, lai gan lielā mērā maiju pilsētas pašas esot īstenojušas primitīvo lauksaimniecību, kas pamatā gan bijusi balstīta “izciršanā un izdedzināšanā”, tostarp vienlaikus arī uzrādot virkni paliekošu jaunieviesumu lauksaimniecībā, piemēram, irigācija un terašu apgūšana. Daudzi tā dēvēto klasisko maiju uzbūvētie dievnami un pilis bija piramīdas formā un izgreznoti ar neticami detalizētiem reljefiem un rakstiem, un tieši šīs būves piešķīrušas maijiem Mezoamerikas diženo mākslinieku reputāciju.
Nulles izmantošana un dažādu sarežģītu kalendāro sistēmu izveidošana, piemēram, 365 dienām paredzētais tā dēvētais apaļais kalendārs, bet vēlāk arī ievērojami ilgākam periodam jeb vairāk nekā 5000 gadu (!) paredzētais kalendārs, – tās ir tikai dažas no neskaitāmajām matemātiskajām un astronomiskajām inovācijām, kas tapušas pamatā maiju reliģiskā rituāla ietekmē un pārvaldībā.