20 °C
Pirms 104 gadiem plkst. 16 dienā uz pirmo sēdi sanāca pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas valsts parlaments – Latvijas Republikas Satversmes sapulce.
Par sēžu vietu izvēlējās agrāko Vidzemes bruņniecības namu, tagadējo Saeimas ēku. Ar atklāšanas runu uzstājās Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste.
Tajā pašā dienā viņu ar 83 balsīm ievēlēja par Satversmes sapulces prezidentu.
Viens no tā laika ievērojamākajiem valstsvīriem un sociāldemokrātu līderiem Fēlikss Cielēns pēc Otrā pasaules kara tapušajās atmiņās rakstīja: “Bija silta saulaina diena, kad 1920. gada 1. maijā Satversmes sapulces locekļi salasījās uz pirmo sēdi.
Likās, ka pati daba uzsmaidītu šim ārkārtīgam notikumam latviešu tautas vēsturē. Pats nams šodien bija svinīgs – sarkanu toņu paklājs un dekoratīvi lauru koki greznoja vestibila baltā marmora kāpnes.
Pa tām nu svarīgi virzījās augšup tautas vietnieki. Gaiša bija citkārt pakrēslā tītā kuluāru zāle. Tās augstajos logos laistījās spilgta gaisma, kas it kā apskaidroja visu sejas. [..]
Deputāti, kas vakar vēl vēlēšanu cīņā bija sīvi apkarojušies, šodien laipni spieda viens otram roku, tā gribēdami izteikt savu svinīgo noskaņu lielajā vēsturiskajā dienā.
Nu pirmoreiz, kopš uz zemeslodes atskanēja latviešu valodas dialekti, pulcējās vienā valsts kopībā tautas vēlēti deputāti, lai lemtu par jaunās valsts tagadni un nākotni.
Pacilātā nacionālā pašapziņa, pat lepnums bija vērojams latviešu deputātu sejās. Ne tikai vēsturiskā aspektā latviešu tautas vietniekos iezīmējās pašapziņa.
Tagadnes sīvo cīņu izjūtā un uzsvērtā lepnumā ieradās tie deputāti, kas paši cīnījušies par demokrātijas uzvaru.
Sakauti visi tautas ienaidnieki – reakcionārie vācieši, viņu sabiedrotie niedristi, krievu ultranacionālisti un uzvarēti arī krievu un latviešu komunisti. Zeme nu ir brīva un vienota jaunajam laikmetam.”
