22 °C
Ar vecumu saistītas izmaiņas skar abus dzimumus, taču pētnieki uzskata, ka, piemēram, vīriešu smadzenes mainoties pat ievērojami vairāk – tās it kā feminizējoties. To savos jaunākajos pētījumos konstatējuši zviedru pētnieki no Linšēpingas universitātes.
Zināms, ka cilvēka seksuālo uzvedību noteic smadzenes, un nolūkā noskaidrot, kas īsti notiek ar dzimumu atšķirībām smadzeņu audos, kā, piemēram, noveco auglīgās mušiņas, zinātnieki izpētīja to, kā dažādas pakāpes izteiktie jaunu tēviņu un jaunu mātīšu gēni laika gaitā mainās. Viens no pētījuma autoriem Antonio Malakrino teicis, ka šie rezultāti uzrādot: novecošanas gaitā gēnu ekspresija vīriešu un sieviešu smadzenēs kļūst aizvien līdzīgāka, turklāt abi dzimumi šajā likumsakarībā veic katrs savu nozīmīgo ieguldījumu. Proti, pētījumi apliecinājuši, ka tajā gadījumā, ja kāda konkrēta gēna ekspresija ir augstāka jauno mātīšu smadzenēs, tad tā mēdz samazināties jau vecākām mātītēm, savukārt sāk paaugstināties vecajiem tēviņiem, un otrādi. Turklāt, kā uzsvēris Malakrino, attiecīgo izmaiņu tēviņiem esot vairāk nekā mātītēm.
Fakts, ka, tuvojoties vecumam, mātītes it kā mainās mazāk nekā tēviņi, visdrīzāk varētu būt rezultāts tam, ka mātītēm nav tik spēcīgi izteikta saikne, kas vieno ieguldījumu reproduktīvo sekmju dzimumpazīmēs. Proti,
tajā laikā, kamēr mušiņu tēviņam nākas ar sarežģītu deju izpildīšanu pārspēt citus tēviņus maksimāli ātrā mātīšu uzmeklēšanā un to pamudināšanā uz pārošanos, mātītei faktiski atliek tikai izlemt – jūtas vai nejūtas viņa gatava uzsākt vairošanos.
Un, kā secinājuši zviedru pētnieki, tad ir tā: ja atražošanā turpināt ieguldīt tikpat, cik agrāk, novecošanas stadijā vairs lāgā neatliks enerģijas izdzīvošanai...
Piebilsts, ka pētījumi ar citiem dzīvniekiem un tostarp arī cilvēkiem, kas galvenokārt bija vērsti uz viena dzimuma gēnu ekspresijas izmaiņām saistībā ar vecuma iestāšanos, uzrādījuši rezultātus, kas principā norādot tieši uz to pašu. Tas katrā ziņā liecinot par to, ka ar augļu mušiņām iegūtie rezultāti var būt piemērojami arī citiem dzīvniekiem. Protams, šis pētījums nesniedz atbildi uz jautājumu par to, kurš ar novecošanu saistīts molekulārais signāls smadzenēs ir pamatā dzimumu atšķirības sarukšanai, taču turpmākie pētījumi varētu jau gluži pārliecinoši apstiprināt to, ka attiecīgā signālmolekula ir vienāda praktiski visām dzīvnieku sugām.
