Somijā pirms 28. janvārī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām īpaši liela uzmanība ir pievērsta valsts drošības jautājumiem, ko aktualizējis Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas pamudināja Somiju pievienoties NATO, taču somi nebūt nepaļaujas tikai uz Rietumu sabiedroto palīdzību, jo viņiem pašiem ir ļoti laba pieredze, kā atvairīt krievu lāča uzbrukumus.
Somijā prezidents ir tautas vēlēts, un 28. janvāra balsojumā uz valsts galvas amatu pretendēs deviņi kandidāti. Paredzams, ka vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no viņiem nesaņems vismaz 50% balsu, tādēļ 11. februārī tiks rīkota otrā kārta, kurā piedalīsies divi spēcīgākie kandidāti. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka tie varētu būt bijušais Somijas premjers Aleksanders Stubs un bijušais ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
Līdzšinējais prezidents Sauli Nīniste jau ir nostrādājis 12 gadu jeb divus termiņus pa sešiem gadiem, tādēļ nedrīkst pretendēt uz trešo termiņu. Somija ir parlamentāra valsts, tomēr prezidentam ir lielāka teikšana nekā Latvijā. Somijas prezidents ir Bruņoto spēku virspavēlnieks, kā arī atbild par valsts ārpolitiku (ārpus attiecībām ar ES), piemēram, viņš pārstāv valsti NATO līderu sanāksmēs.
Tieši Nīnistes valdīšanas laikā Somija atteicās no gadu desmitiem piekoptās neitralitātes politikas un 2023. gada aprīlī pievienojās NATO.
Somi uzticas prezidentam
Somijas prezidenta postenī savulaik vairāk nekā 25 gadus darbojās Urho Kekonens, kurš īstenoja "aktīvās neitralitātes" politiku, mēģinot uzturēt labas attiecības gan ar Rietumiem, gan ar PSRS. 90. gadu sākumā prezidenta pilnvaras tika apcirptas, piemēram, tika ieviests divu termiņu limits.
Somijā pašlaik pie varas ir labēji konservatīvā valdība ar premjerministru Peteri Orpo priekšgalā. Pagājušogad viņš premjera amatā nomainīja sociāldemokrātu līderi Sannu Marinu, kuras vadītā kreisā koalīcija cieta neveiksmi parlamenta vēlēšanās. Jaunajā koalīcijā darbojas arī nacionālistu izveidotā Somu partija, kas kategoriski iebilst pret imigrantu pieplūdumu un bieži kritizē arī Eiropas Savienību.
Somijā veiktā aptauja rāda, ka no visām valsts institūcijām somi visvairāk uzticas tieši prezidentam. Līdzšinējais prezidents Nīniste par savu darbu izpelnījies pārsvarā pozitīvas atsauksmes, tādēļ nākamajam prezidentam būs īpaši liela atbildība, lai godam turpinātu viņa iesāktos darbus.