15 °C
Līdz šim daļa Ukrainas kara bēgļu bērnu turpinājuši mācīties tikai attālināti Ukrainas skolās.
Taču no nākamā mācību gada visiem skolas vecuma ukraiņu bērniem būs obligāti jāapmeklē arī skolas Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau sagatavojusi attiecīgus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, tie nodoti sabiedriskajai apspriešanai, bet drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Kā norāda ministrija, līdz šim liberālā pieeja Latvijā bijusi spēkā, lai respektētu Ukrainu un to, ka daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību. Tagad gan secināts, ka šāda pieeja nesniedz informāciju par to, vai visi bērni, kuri nav Latvijas skolās, iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.
Prioritāte – latviešu valodas apguve
Tagad IZM plāno piedāvāt trīs veidus, kā bērni no Ukrainas varēs iekļauties skolās. Visi tie paredz, ka pirmkārt bērnam būs jāapgūst latviešu valoda grupā vai individuāli. Būs gan jāapgūst arī citi mācību priekšmeti, tomēr faktiski tiks veidota individuāla izglītības programma. Ar laiku gan skolēnam būtu jāiekļaujas parastajā izglītības programmā.
Izvēloties, kāda izglītības programma skolēnam ir atbilstošāka, tiks ņemts vērā ne tikai viņa latviešu valodas zināšanu līmenis, bet arī viņa psihoemocionālais stāvoklis.
"Noteikti gribam izbēgt no tām kļūdām, ko pieļāvušas arī citas valstis, ka bērns, kas tikko ieradies valstī, tiek ielaists izglītības sistēmā, klasē, kas atbilst viņa vecumam, kaut stundā aktīvi piedalīties valodas zināšanu trūkuma dēļ nevar," teic IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.
Tiesa, arī Latvijā, kaut bēgļu bērniem tika piedāvātas papildu nodarbības latviešu valodā, tomēr viņi uzreiz tika ielikti klasēs un piedalījās stundās, kas notika viņiem nesaprotamā valodā. Zināms, ka arī divos mācību gados ne visi skolēni no Ukrainas labi apguvuši latviešu valodu. Vai tagad izstrādātie jaunie modeļi bēgļu iekļaušanai skolās nozīmē, ka līdzšinējā pieeja nebija pareiza? K. Niedre-Lathere spriež, ka tad, kad sākās karš un ieradās bēgļi, tika darīts labākais, ko tobrīd varēja paveikt. Tobrīd neesot bijušas kapacitātes katram veidot individuālu plānu.
IZM seko līdzi izglītības kvalitātei un tam, kā, mācoties latviski, sokas ne tikai Ukrainas bēgļiem, bet arī citiem mazākumtautību pārstāvjiem. Tiek veiktas gan skolu aptaujas, gan arī lūgta informācija pašvaldību izglītības pārvaldēm.
IZM pārstāve uzskata: tas, ka skolēniem no Ukrainas izdodas nokārtot centralizētos eksāmenus Latvijā, liecina, ka ukraiņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās tomēr lielākoties ir veiksmīga.
Taču jaunā dažādā pieeja to varētu vēl uzlabot.
Runājot par to, cik veiksmīgi līdz šim apgūta latviešu valoda, K. Niedre-Lathere saka: "Tas atkarīgs gan no ģimenes attieksmes pret valsti, kas devusi patvērumu, gan no paša skolēna motivācijas un ieinteresētības, gan arī konkrētās skolas iesaistes un iespējas atbalstīt savus skolēnus, kā arī pedagogu atsaucības."
Jāpiebilst, ka jau no šī mācību gada Latvija ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas. Tajā tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu pirms regulāro mācību uzsākšanas. Taču, kā atzīst IZM pārstāve, šis pakalpojums nav pieprasīts. Iespējams, tāpēc, ka izlīdzinošā gada dēļ skolā nāksies mācīties ilgāk nekā citiem.
Jāpiesaista pašvaldību sociālie dienesti
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Visticamāk, šie bērni izglītību iegūst tālmācībā Ukrainā. Tomēr ir svarīgi apzināt, vai šie bērni tiešām izglītojas.
Ja jau pēc četriem mēnešiem šie bērni būtu jāuzņem Latvijas skolām, rodas jautājums, vai IZM, kā arī pašvaldības un skolas pagūs veikt visus priekšdarbus, kas vajadzīgi, lai tik daudz Ukrainas bērnu uzņemšana skolā būtu veiksmīga. K. Niedre-Lathere uz šo jautājumu atbild, sakot, ka "visi darbi vēl ir procesā un tie var aizņemt daudz laika". Vienlaikus arī praktiskie darbi, lai skolas reāli spētu uzņemt Ukrainas bērnus, jau sākti.
IZM pārstāve norāda, ka ļoti svarīgi ir arī Ukraiņu bēgļu ģimenes iedrošināt nebaidīties sūtīt bērnus Latvijas skolās.
Kā izkontrolēs to, vai visi bērni, kam jābūt skolā, turp arī dodas? Būšot nepieciešama starpinstitucionālā sadarbība: tas būs jāuzrauga pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Lai ukraiņu bērniem būtu vieglāk iekļauties Latvijas skolās, vasarā viņi tiks aicināti uz nometnēm, kur varēs apgūt latviešu valodu. Pasākumus bēgļu integrēšanai sabiedrībā rīko arī Kultūras ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds.
Klātienes mācības novērš daudzus riskus
Pagājušajā nedēļā IZM rīkoja diskusiju par kara bēgļu integrāciju skolās, uz kuru bija ieradušies arī ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji: pārstāvniecības ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vadītāja vietniece Jolande Dītviga, kā arī ANO Bēgļu aģentūras Eiropas biroja eksperts izglītības jautājumos Frederiks Smets. Viņš sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsvēra, ka bēgļu bērnu integrēšana mītnes valsts skolās nāks viņiem tikai par labu. Skolas vide bērniem ir droša, tajā ir mazāk risku nekā ārpus skolas.
Kvalitatīvas izglītības ieguve ir ļoti būtiska bēgļu nākotnei. "Tāpēc mēs valstīm, kas uzņem bēgļus, iesakām iekļaut viņus savā izglītības sistēmā, cik ātri vien iespējams," teic F. Smets.
Diemžēl nav zināms, kad karš beigsies un bēgļi varēs atgriezties mājās, bet līdz tam viņiem jāgūst kvalitatīva izglītība.
Jautāts, kurām valstīm veiksmīgāk izdevies integrēt Ukrainas bērnus savās skolās, F. Smets atbild, ka par to vēl pāragri spriest, jo skolēni no Ukrainas citu valstu skolās pavadījuši samērā neilgu laiku. Taču eksperts pieļauj, ka labāk veicas valstīm, kam jau bijusi pieredze iekļaut izglītības sistēmās salīdzinoši daudz bēgļu un imigrantu, piemēram, Vācijai, Beļģijai, Nīderlandei, Dānijai, Zviedrijai. F. Smeta ieskatā, pareizākais veids, kā iekļaut šos bērnus, ir veidot skolās sagatavošanas programmas. Vislabāk gan, ja bēgļu bērni šajās programmās dažus priekšmetus mācās kopā ar citiem bērniem, jo tas veicina valsts valodas lietošanu savstarpējai saziņai.
Visvairāk skolas vecuma bērnu no Ukrainas ir Polijā un Vācijā – katrā aptuveni 42 tūkstoši. Trešā valsts, kas uzņēmusi visvairāk skolas vecuma bēgļu, ir Čehija: tur viņu ir aptuveni 18 tūkstoši. Savukārt Latvijas skolās mācās apmēram četri tūkstoši ukraiņu bērnu.
Eksperts gan atzīst – lai arī Ukrainas piedāvātās attālinātās mācības ir kvalitatīvas, jo tika attīstītas jau pandēmijas laikā, tomēr tās nevar pilnībā aizstāt skološanos klātienē: gan izglītības kvalitāte ir sliktāka – skolēni attālināti mācās mazāk –, gan pietrūkst pedagogu emocionālā atbalsta. Klātienes tikšanās ar citiem skolēniem un pedagogiem ir arī ļoti būtiska mentālajai veselībai.
Arī K. Niedre-Lathere norāda:
"Tālmācība nesniedz bērniem tik ļoti nepieciešamos sociālos kontaktus, un cieš bērnu labbūtība, psihoemocionālais stāvoklis.
Tādēļ ir svarīgi, ka visi bērni mācās skolās Latvijā, kur varam nodrošināt arī visu nepieciešamo atbalstu gan mācībās, gan palīdzot iekļauties sabiedrībā."
Igaunijā un Lietuvā bērniem no Ukrainas skolas apmeklējums ir obligāts jau kopš šī mācību gada.
