Aizvien izplatītāka kļūst krāpnieku prakse izsūtīt dažādas ziņas it kā kādas iestādes vārdā: gan īsziņās, gan e-pastos, gan zvanot krāpnieki uzdodas par Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai bankas pārstāvjiem, lūdzot atvērt kādu saiti vai ievadīt savus bankas datus. Kā atpazīt šādas viltus ziņas un zvanus un pasargāt sevi no krāpšanas?
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV pārstāve Līga Besere stāsta – krāpnieki cenšas pielāgot krāpšanas shēmas aktuālajiem notikumiem, piemēram, ienākumu deklarācijas iesniegšanas laikā tiek izsūtītas ziņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā, pirmssvētku periodā tiek izsūtītas ziņas Latvijas Pasta vārdā un veidotas krāpnieciskas tirdzniecības vietnes. Notikumu starplaikos krāpnieki cenšas uzburt dažādas satraucošas ainas un sūta ziņas vai zvana Valsts policijas, kādas bankas vai Google vārdā un steidzina zvana saņēmēju rīkoties, lai it kā apturētu nelikumīgas darbības ar kontu vai personas datiem.
Kam pievērst uzmanību
Jāatceras, ka īsziņas (sms) sūtītāju – var tikt rādīts kā numurs vai kā nosaukums – un e-pasta izsūtītāju – lauciņā From redzamā informācija – var viltot. Ja saņemat ziņu – e-pastu vai sms, kurā iekļauta saite, piemēram, uz nodokļu atmaksas platformu, nevajag spiest uz saites ziņā, bet pašiem aiziet uz VID EDS sistēmu un pārbaudīt informāciju tur.
Saņemot ziņu, kritiski jāizvērtē situācija, piemēram, policija jums nesūtīs aicinājumu uz tiesu īsziņā. Ja tomēr esat atvēruši ziņā pievienoto saiti, pirms jebkādu datu ievades/pierakstīšanās vietnē pārlūka adrešu lauciņā aplūkojiet vietnes adresi – krāpnieki parasti cenšas izveidot līdzīgu adresi, kuru imitē. Pārbaudiet, vai adresē nav lieku burtu vai simbolu, vai tiek izmantots gov.lv vai .lv domēns (krāpnieciskās vietnes parasti izmanto .com vai .xyz un citus).